Pasākumu galvenā auditorija – bērni – šajā dienā daudz smiesies, dziedās, dejos, lēkās piepūšamajās atrakcijās un būs laimīgi. Laimīgi kaut vai tāpēc, ka būs kopā ar vecākiem. Jo nav nekāds jaunums, ka šajā straujajā dzīves ritmā vecākiem arvien mazāk pietiek laika būt kopā ar bērniem. Raušanās vairākos darbos un nemitīgās "biznesa tikšanās" saliek prioritātes citos plauktos.
Un arvien populārākas kļūst māmiņu dalīšanās pieredzē, kā vakaros noslogot bērnu, kurš traucē atpūsties. Lai cik tas paradoksāli liktos, esmu dzirdējusi viņas atklāti sakām, ka nav laika bērniem, un tajā pašā laikā atzīst: "Es savējam ļauju, lai sēž pie tā datora, cik grib. Tā vismaz viņš liek mani mierā."
Plašsaziņas līdzekļi aizvien biežāk ziņo par vardarbību pret bērniem. Parasti tā ir varmācība, ko bērni piedzīvojuši gan no svešiem cilvēkiem, gan radiniekiem vai ģimenes locekļiem. Arvien biežāk dzirdam arī par to, ka bērniem ir iespēja saņemt rehabilitāciju un vismaz kaut kā atgūties no gūtajām traumām. Kaut skaidrs ir tas, ka rētas paliks uz mūžu...
Taču es pēdējās dienās aizdomājos par cita veida vardarbību. Vērojot garās rindas ātro uzkodu ēstuvēs "McDonalds" un "Hesburger", nevarēju nedomāt par to ļaunumu, ko vecāki nodara saviem bērniem, piekāpīgi pērkot lielo kolu, kartupeļus frī un burgerus. Lai gan šo ēstuvju mārketinga cilvēki sludina, ka pie viņiem viss ir "dabīgs", padomājiet paši – kādas kvalitātes gaļa un maize var būt par tādu naudu un tādos apjomos? Un cik daudz cukura un citu vielu ir dzirkstošajā, apetīti raisošajā dzērienā?
Vai tā nav vardarbība pret bērnu? Vai tās sekas nepaliks uz mūžu? Bet, kamēr vien bērns ir smaidīgs un laimīgs, vecāki jūtas padarījuši labu darbu. Tiem, kuri domā, ka no pāris kolām un burgeriem jau nekas slikts nevar notikt, iesaku aizbraukt pieredzes apmaiņā uz ASV. Tur šajās ātrajās ēstuvēs redzētie skati neatstās vienaldzīgu nevienu. Pēdējo reizi Amerikā pabiju pirms desmit gadiem, bet joprojām atceros tur redzētās "laimīgās ģimenītes": māmiņa ar tēti katrs ap 120–140 kg un tādu ķermeņa uzbūvi, ka rokas, noliktas gar sāniem, beidzas virs gurniem. Bet mazie bērneļi, kam pēc skata varētu būt 5–7 gadi, sasnieguši gandrīz apaļas bumbas izskatu un galvu balsta uz dubultzoda, nevis kakla.
1. jūnija svētki simboliski iezīmē arī vasaras iestāšanos. Tas nozīmē, ka liela daļa bērnu dzīvos pa māju un ēdīs to, ko paši pratīs sarūpēt, piemēram, aplejamos "Rollton" makaronus. Vai tomēr to, ko māmiņas būs pagatavojušas un atstājušas uz plīts?
Svētdien atzīmēsim Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Pasaulē un Latvijā tā tiks atzīmēta ar plašiem svētkiem, kas veltīti bērniem.