20.03.2014 12:13

Taisnība tam, kurš skaļāks

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Jau bērnībā mēs lieliski zinājām, kā panākt to, ko vēlamies, un kā manipulēt ar vecākiem: ja gribējām, lai mūs žēlo un sabar brāli vai māsu, vajadzēja paspēt pirmajam pasūdzēties.

Likums "pirmajam taisnība" darbojās nevainojami, jo tam otram bija jātaisnojas... bet taisnoties vienmēr ir grūtāk. Taču arī "pieaugušo" dzīvē "taisnība" nereti ir tam, kurš pirmais paudis savu viedokli, – visiem pārējiem jāmeklē divreiz stiprāki argumenti, lai pierādītu pretējo.

Līdzīga situācija redzama plašsaziņas līdzekļu vidē, kad, manipulējot ar faktiem, nedaudz sagrozot informāciju, kaut ko nepasakot līdz galam, notikumus vai situācijas iespējams parādīt pavisam atšķirīgā gaismā. Tieši tāds informācijas karš notiek Krievijas – Ukrainas un Krievijas – Latvijas gadījumos. Ja vienlaikus vērojam abu pušu plašsaziņas līdzekļos pausto, rodas sajūta, ka dzīvojam divās atšķirīgās pasaulēs. Skaidri redzam, kā 16. marta notikumus Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, līdz šim atspoguļojuši Krievijas plašsaziņas līdzekļi, ja vācu antifašisti svētdien bija vīlušies, neieraugot Rīgas ielās maršējam nacistus, kā bija cerējuši. Varam tikai iedomāties, kā šīs marta svētdienas notikumus austrumu kaimiņš atrādīja tiešraidēs un turpinās atspoguļot līdz nākamajam 16. martam.

Vērojot LTV1 raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veikto eksperimentu ar informācijas pasniegšanu par Ventspili (viens sižets tika apzināti veidots tikai pozitīvā, bet otrs – tikai negatīvā gaismā), pat bērnam tapa skaidrs, kādiem paņēmieniem vienu un to pašu faktu ir iespējams atspoguļot, lai tas iegūtu pilnīgi pretēju nozīmi. Turklāt, veidojot negatīvo sižetu, žurnālisti nemeloja un faktus nefalsificēja. Viņi vienkārši aizmirsa visu pateikt un pamanīja tikai noplukušos namu stūrus (bet kurā gan pilsētā tādu nav) un tukšos veikalu skatlogus. Tas ir tikai primitīvs piemērs par manipulēšanu ar auditoriju, kas neprasa lielu izdomu.

Bet, zinot, kādus mērķus vēlas sasniegt Krievija, varam tikai nojaust, kādus līdzekļus tā lieto, lai veidotu informatīvo telpu gan Latvijas, gan Ukrainas gadījumā. Turklāt šis darbs tiek veikts tik profesionāli, ka tikai speciālisti un analītiķi spēj novērtēt to, kas palicis aiz kadra un kādi informācijas kara ieroči tikuši lietoti.

Tāpēc, pirms pieņemt visu par tīru patiesību, informāciju vajadzētu ne tikai uztvert, bet arī pieslēgt skaidro saprātu un izlasīt vairāk nekā tikai virsrakstu un komentārus. Starp citu, attiecīgās jomas speciālisti norāda, ka liela daļa komentāru tiek radīti speciāli – mūsu domas un noskaņojuma ietekmēšanai.