Ir absolūti, Dieva iedibināti dzīves principi, kurus nevar mainīt, kā mums iegribas. Visticamāk, tie ir principi, kurus var atrast dažādās vadošajās reliģijās, tai skaitā arī dievturībā, mūsu dainās. Un, ja mēs nesekojam šiem principiem, vērtībām, notiek kataklizmas, kas liecina par nepareizu, kļūdainu, neētisku rīcību.
Ne velti grieķu valodā vārdam «grēks», kuru tik daudz lieto Bībelē, ir arī cita nozīme - «netrāpīt mērķī». Tātad grēkot patiesībā nozīmē kļūdīties, nerīkoties atbilstoši noteiktiem Dieva definētiem principiem, vērtībām. Un sekas šādai rīcībai ir ciešanas, krīzes, lai cilvēki aizdomātos par savu rīcību un censtos mainīties. Arī ekonomikas paradigmai ir jāmainās, ietverot tajā ētiku, vērtības, nevis tikai egoistisku, alkatīgu dzīšanos pēc peļņas.
Cilvēks nav tikai «Homo economicus», bet gan daudzšķautņaina būtne, kas nerīkojas tikai peļņas nolūkā. Tikai tad mēs varēsim izveidot labklājības valsti. Bet to būs grūti pieņemt tiem, kas balsta ekonomiskās attīstības pamatojumu uz nežēlīgu konkurenci, uz tēzi, kuru pieraksta Ādamam Smitam, ka galvenais motīvs ekonomikā ir alkatība, skaudība un ka cilvēks, dzīdamies pēc personīgā labuma, ar savu darbību apmierinās sabiedrības vajadzības, ko Smits nosauca par daudzināto neredzamās rokas principu. Patiesībā, šo principu kā galveno motīvu pasaulīgiem panākumiem Bībelē deklarēja Salamans mācītājs. Taču šo principu ir nepieciešams interpretēt pareizi, tad arī radīsies pareiza izpratne. Diemžēl zināmas aprindas izmanto to, lai pamatotu to kārtību, kāda tiem izdevīga. Tieši vērtības ir pamatā ekonomikai un nevar veidot tautas saimniecību, nevienojoties par kopējiem principiem, vērtībām. Nekāda ekonomikas attīstība nepalīdzēs uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, ja būs izvēlētas nepareizas vērtības! Un tur mums ir ko pamācīties no Ungārijas.