Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vieni no visskaļākajiem pārmetumiem jaunpieņemtās Ungārijas konstitūcijas sakarā skar it kā cilvēktiesību neievērošanu attiecībā uz tur nostiprināto laulības kā savienības vienīgi starp vīrieti un sievieti definēšanu, kā arī sakarā ar konstitūcijā pasludināto dzīvības aizsardzību no tās rašanās brīža, ko interpretē kā iestāšanos pret abortu.

Man šādu kristīgu principu nostiprināšana valsts pamatlikumā šķiet pašsaprotama, jo kas gan cits, ja ne kristīgās vērtības ir liktas Eiropas mūsdienu civilizācijas šūpulī. Ungārijai pārmet pārmērīgu konservatīvismu, kas apspiež Eiropā sludināto liberālo cilvēka brīvību un vienlīdzību, kas pārspīlētas izpratnes dēļ cenšas apspiest ungāru kā nācijas vēlmi saglabāt tai saprotamākos kristīgos principus.

Atceros kādu sarunu deviņdesmitajos gados latviešu centrā «Gaŗezers» Mičiganā ASV, kur, būdams students, viesojos, ar kādu sirmu tur dzīvojošu trimdas latvieti, kurš garajā mūžā darba pienākumu dēļ bija viesojies 96 valstīs. Tātad cilvēks ar milzīgu dzīves pieredzi un dzīvesgudrību. Mūsu toreizējā saruna noritēja par to, kā tā laika Amerika piemēro dzīvē cilvēktiesības. Tajā laikā risinājās aktīva kampaņa, ka melnādainie amerikāņi jādēvē dažādos svešvārdos, kā, piemēram, afroamerikānis un kas notiek tad, ja viņu nodēvē citādi, «pa vecai modei». Toreiz mans sarunu briedrs izteica vārdus, kas no sirmā vīra mutes skanēja kā pravietojums. Viņš teica apmēram tā: «Tu redzēsi, pienāks diena, un tā diena pienāks visai drīz, kad šo netveramo un abstrakto cilvēktiesību vārdā, un uz tām atsaukdamies, cilvēki cits citam «taisīs uz galvas».»

Šķiet, šis pravietojums ar uzviju piepildījies un sācis uzvaras gājienu pa Eiropu, par Ameriku nemaz nerunājot. Kaut kādu bezpersonisku vienlīdzības saukļu vārdā un to iespaidā Eiropa sākusi atsacīties no savām pamatvērtībām – normālas ģimenes, laulības starp vīrieti un sievieti, kā arī citām kristīgām vērtībām. Man tas šķiet skumji, lai neteiktu, ka tas ir diezgan nopietns drauds. Domāju, ka ungāri rīkojas pareizi, ka turas pie savām pamatvērtībām un iedomātas vispārējas tiesības nevar būt pārākas par dabisku vēlmi dzīvot normālā sabiedrībā ar normālu sapratni par to, kas ir dzīvība un kas ir ģimene.