Visa telpas siena no viena gala līdz otram pilna ar visdažādākajām tūrisma kartēm – tādām, kas īpaši pielāgotas konkrētām interesēm un vajadzībām. Izstrādāti piedāvājumi gan ģimenēm ar bērniem, gan velo un autotūristiem. Kurā katrā vietā tik plašu klāstu neredzēsi. Bukleti kā grāmatas ar dārgu žurnālu cienīgiem vākiem, un tas viss tev kā tūristam par velti – tāpēc, ka esi gaidīts.
Tūrisma informācijas centra vadītāja Gita Memmēna saka – ziemā tantes nāk ciemos, lai, kā pašām liekas, īsinātu darbiniekiem laiku, jo ziemā tūristu daudz mazāk. Bet, lai vasarā varētu veiksmīgi strādāt un nākt ar labu piedāvājumu, ziemā darba pilnas rokas. Laika kavēkļi nav nepieciešami.
Pērnā gada vasaras ceļojuma laikā pa vasaru iznāca paviesoties vairākos tūrisma informācijas centros. Cits no cita tie ne ar ko īpaši neatšķiras, ja neskaita popularizējamo reģionu. Pieņemot, ka Latvijā visur daudzmaz ir viens un tas pats, viesojoties Saulkrastos, par suvenīriem sākumā nemaz neinteresējos. Visur pēc viena standarta grāmatzīmes, krūzītes, ledusskapju magnētiņi un atslēgu piekariņi ar attiecīgās pilsētas nosaukumu un simboliku. Tomēr nē. Saulkrastos pat vismazākais suvenīrs ir vietējo roku darbs – sākot ar jūras izskalotiem akmeņiem un kokiem, kas apgleznoti, beidzot ar pašdarinātām auduma somām.
Kad saruna ar vadītāju Gitu jau iet uz beigām, viņa sāk prātot, cik tad ilgi ar tūristiem jau strādā. Rēķina, rēķina un nejauši secina – jūnijā centram svinama apaļu 10 gadu jubileja. Nu re! Kad darba pilnas rokas, par pašu svētkiem pat aizmirstas.
Par prasmīgiem amatniekiem mēdz teikt, ka tie ir cilvēki ar zelta rokām, bet, iegriežoties Saulkrastu tūrisma informācijas centrā, jāsecina – šeit cilvēki vienkārši ir savā vietā. Patīk un izdodas.