Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Simboli

Dome

Domes priekšsēdētājs:
Indulis Trapiņš

Dzimšanas gads: 1961.

Izglītība: augstākā

Ievēlēts no saraksta: partija "Vienotība"

2017. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Ikšķiles novadā:
Partija "Vienotība" 46,11% (7 deputātu vietas), Latvijas Reģionu apvienība 2,87% (0), "Latvijas attīstībai" 1,67% (0), Latvijas Zemnieku savienība 23,22% (4), apvienība "Iedzīvotāji" 10,17% (2), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 15,17% (2).

Jauktais koris "Ikšķile"

Dibināts: 1980.gadā Diriģents: Česlavs Batņa

Jauktais vokālais ansamblis "Gaudium"

Dibināts: 1999.gadā.
Kolektīva vadītaja: Inguna Rijniece.

Deju kolektīvs "Pavards"

Dibināts: 1995.gadā.
Vadītāja: Ilvija Strepmane

Sieviešu vokālais ansamblis "Nona"

Dibināts: 1969.gadā
Vadītājs: Juris Kļaviņš

Jauniešu koris "Soare"

Mākslinieciskā vadītāja: Liene Kārkliņa.

Apmēram 42% novada teritorijas jeb 5875 ha sedz meži, no kuriem daļu veido Zilo kalnu apvidus, kas iekļauts dabas parkā Ogres Zilie kalni. 36,6% jeb 4755,6 ha no visas platības aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Lielākās upes Ikšķiles novadā ir Daugava un Mazā Jugla. Kādreiz novadā bijušas daudzas mazas upītes un strauti, taču visas tikušas regulētas un pašlaik pilda vairs tikai novadgrāvju funkcijas. No ezeriem vislielākā nozīme kā rekreācijas objektam ir Selēku ezeram (8,5 ha) un Mežezeram.

Pašvaldības teritorija ir salīdzinoši bagāta ar neatjaunojamiem minerāliem resursiem jeb derīgajiem izrakteņiem. Piemēram, Tīnūžu pagastā atrodas dolomīta, grants un smilts un kūdras atradnes.

Ikšķiles pilsēta atrodas Daugavas upes labajā krastā, 25 km no Rīgas, 7 km attālumā no Ogres. Novada ģeogrāfiskais centrs ir Tīnūži, kas atrodas 6 km attālumā no Ikšķiles un 7 km attālumā no Ogres. Tīnūžu pagasts robežojas ar Ogres, Ropažu un Salaspils novadiem, aptver Ikšķiles pilsētu un dienvidu daļā piekļaujas Daugavai, kas šķir Ikšķiles novadu no Ķekavas un Ķeguma novadiem.

Ikšķiles dienviddaļa izvietota Daugavas senlejā, kas uz ziemeļiem pāriet straujā pacēlumā - Daugavas senkrastā.

Vēsture

Kopš 9.gadsimta pie Daugavas tagadējās Ikšķiles teritorijā atradies lībiešu ciems, bet vēlāk Ikšķile bija viens no pirmajiem vācu krustnešu atbalsta punktiem Baltijā, lai tie varētu pakļaut vietējos iedzīvotājus un izplatīt kristietību.

1185.gadā tur uzbūvēta pirmā mūra celtne Baltijā - Livonijas bīskapa baznīca, bet četrus gadus vēlāk tai blakus kanoniķa Meinarda vadībā uzcelta pils.

Novada veidošanās pirmsākumi meklējami 13.gs. sākumā, kad Ikšķiles pils feodālis Konrāds fon Meiendorfs sāka pakļaut apkārtējās teritorijas.

Vēlāk Ikšķiles novadu izlēņoja, un ap 1638.gadu tajā ietilpa astoņas muižas, no kurām bagātākās bija Ikšķiles un Tīnūžu muiža.

Tīnūži rakstiskos dokumentos pirmo reizi minēti 1576.gadā. No 1684.gada muiža nonāca Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā, un tādējādi arī cēlies Tīnūžu nosaukums.

 

1861.gadā pēc Rīga-Dinaburga (Daugavpils) dzelzceļa līnijas atklāšanas sākās strauja Ikšķiles apbūve. Bijušās cara armijas nometnes vietā (ap Peldu un Rīgas ielu) izdalīja apbūves gabalus vasarnīcām.

 

Pirmā pasaules kara laikā Ikšķiles vārds bija cieši saistīts ar latviešu strēlniekiem - 1916.gadā Nāves salas (Ikšķiles priekštilta nocietinājums) aizstāvēšana Daugavas kreisajā krastā un kauja pie Mazās Juglas upes 1917.gadā.

 

20.gs. 30.gados jeb pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā tika uzbūvēts Ikšķiles Kultūras biedrības nams, luterāņu un pareizticīgo draudzes baznīcas, kā arī Taurkalnes pamatskola. Tajā pašā laikā no Ikšķiles uz Baldoni 25 km garumā kursēja pēdējais zirgu tramvajs Latvijā.

 

Pēc II Pasaules kara, īpaši pēc Rīgas-Ogres dzelzceļa elektrifikācijas, Ikšķile turpināja attīstīties kā Pierīgas vasarnīcu rajons. 1968.gadā tā ieguva pilsētciema statusu. Pēc Rīgas hidroelektrostacijas uzbūvēšanas uz ūdenskrātuves uzpludināšanas 70.gados tika izbūvēta jauna automaģistrāle, kas funkcionāli un telpiski pārdalīja Ikšķili divās daļās – Daugavas pusē turpinājās savrupmāju celtniecība, bet dzelzceļa pusē kopš 70.gadu beigām tika izvērsta tai neraksturīga daudzdzīvokļu ēku būvniecība melioratoriem. 80.gados turpinājās individuālo ēku būve Jaunikšķilē un Ādamlaukā.

 

Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas 20.gs. 70.gados iekonservētās, Svētā Meinarda vārdā nosauktās, baznīcas drupas apskatāmas uz izveidojušās salas ar tādu pašu nosaukumu.

 

1992.gada 17.decembrī Ikšķilei tika piešķirtas pilsētas tiesības.

1997.gadā Ikšķiles pilsēta tiek apvienota ar Ogres rajona Tīnūžu pagastu, tādējādi izveidojot Ogres rajona Ikšķiles pilsētu ar lauku teritoriju (lauku teritoriju veidoja Tīnūžu pagasts).

2004.gada 24.maijā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju kļuva par Ikšķiles novadu. 2007.gadā Ikšķiles novads pēc Latvijas Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanas saglabāja savu neatkarību kā patstāvīgs novads.

Objekti

Noderīgi

Kaimiņi