Taču šodien SIA "Lidums" ne vien attīstījis plašu ražotni, bet kļuvis par nopietnu dalībnieku dārza mēbeļu tirgū pasaulē.Toreiz, 90. gadu pašā sākumā, sanākuši kopā trīs Rīgas Politehniskā institūta grupas biedri – Imants Vītols, Armands Znotiņš un Viesturs Burka. Visi trīs dzīvojuši Olainē un kopā studējuši Aparātbūves un automatizācijas fakultātē. Tolaik gan jaunajiem uzņēmējiem savas ražotnes vēl nebija, tāpēc pircēju pasūtījumus realizējuši, pērkot zāģēšanas pakalpojumu no gatera, kas savulaik atradies Olaines cietumā.
Biznesu sadalīja, draudzība palika
"Pievedām viņiem zāģbaļķus, un tos sazāģēja. Pircējiem piegādājām jau celtniecības dēļus," uzņēmuma pirmos soļus atceras I. Vītols un stāsta, ka jau pirmajā gadā izveidojusies sadarbība ar Ungāriju. I. Vītols uzsver, ka šajā nozarē nav nozīmes apzināti veidotai reklāmai – parasti sadarbība ir sekas pozitīvām atsauksmēm un par kvalitāti runā darbi, nevis krāsaini reklāmas plakāti. Pēc diviem gadiem uzņēmējiem radusies iespēja iegādāties bijušo liellopu novietni "Uzvaras līdumā" Olaines novadā.
Telpas uzlabotas, pārbūvētas, un jau kopš 1993. gada tur aizvien darbojas lielākā un vecākā uzņēmuma ražotne. Savukārt 2000. gadā pavērusies iespēja uzņēmumu paplašināt un atvērta ražotne arī Jelgavā. "Parādījās iespēja nopirkt daļu no Lauksaimniecības rūpnīcas, kas bija veidota tieši kokapstrādei." Olaines kokzāģētavā viss sākas ar baļķi un beidzas ar nežāvētu zāģmateriālu, savukārt, ja jāizstrādā dārgākas mēbeles vai detaļas, kokmateriāls tiek vests uz Jelgavu, kur atrodas kalte, kā arī notiek līmēšana un ēvelēšana. Gadiem ejot, studiju biedri katrs atraduši sev piemērotāko biznesa nišu un uzņēmuma daļas draudzīgi sadalītas. "Latviešiem kopā bijām netradicionāli ilgi – vairāk nekā desmit gadus," smej I. Vītols un stāsta, ka V. Burka joprojām darbojas kokapstrādē un Lejasciemā nodibinājis lielu kokzāģētavu, savukārt A. Znotiņš pievērsies mežizstrādei, mežu īpašumiem un kokvedēju pakalpojumiem. "Es paliku tepat pie zāģēšanas. Tagad esam divi vadītāji – es un brālis Edvīns, kurš uzņēmumā darbojas kopš 1995. gada. Taču ar Armandu un Viesturu aizvien esam ļoti labi draugi un sadarbojamies biznesa lietās."
Pašmāju radošums
Pašlaik uzņēmumā strādā 34 darbinieki no Olaines, Jaunolaines un Jelgavas, savukārt nozīmīgāko tirgus daļu, aptuveni 98 procentus, veido ārvalstu pircēji un eksports – Olainē ražotās dārza mēbeles, lapenes, nojumes, žogi, ziedu un vīteņaugu kastes, kā arī bērnu rotaļu laukumi ceļo uz Dāniju, Norvēģiju, Itāliju, Čehiju, Franciju, un jau kopš 1995. gada visplašākā sadarbība uzņēmumam izveidojusies ar Lielbritāniju, uz kurieni joprojām ceļojot puse no saražotā. Pamatā mēbeles top no priedes koka, jo, kā skaidro I. Vītols, tas labāk padodas impregnēšanai jeb ķīmiskai apstrādei, kas pasargā no puves, un mēbelei būs garāks mūžs.
Koka pūšana ir galvenā problēma, ja konstrukcija atrodas zem klajas debess un ir pakļauta mitrumam. SIA "Lidums" mēbeles neizceļas ar košām krāsām, un krāsotas tās tiek retos gadījumos. Koku nevis krāsojot, bet gan impregnējot, tas saglabā gan dabisku izskatu, gan ievērojami samazina ražošanas izmaksas. Lauvas tiesu apaļkoku tiek iepirkts no AS "Latvijas Valsts meži". Savukārt mēbeļu dizainu parasti izvēloties pasūtītājs. "Piemēram, runājot par Anglijas tirgu, ir jāaizmirst, ka mēs paši varētu projektēt un veidot dizainu. Viņi ir ļoti konservatīvi. No sākuma mēģinājām ieteikt savas idejas, taču ir grūti mainīt to, kas nostabilizējies jau gadu desmitiem," stāsta I. Vītols. "Lai gan mums šķiet, ka kāda detaļa ir gluži nepraktiska un to varētu izgatavot vienkāršāk, briti pat nepieļauj domu, ka kaut kas varētu izskatīties citādāk nekā pirms 50 gadiem. Tās ir viņu tradīcijas." Noteikti savās vēlmēs un tradīcijās esot arī francūži.
"Visu radošo daiļradi realizējam tepat uz vietas Latvijā," piebilst uzņēmuma vadītājs. Lai gan dārza mēbeļu izgatavošana varētu šķist sezonāls darbs, tā nebūt neesot, jo katrai valstij, atrodoties dažādās klimata joslās, pieprasījums atšķiras. "Tas mijās – kad ir nosacīti tukšs periods Lielbritānijā, tad aktīvākais periods ir Francijā. Tas veiksmīgi izlīdzina mūsu darbošanos."
Nav pirmās nepieciešamības preces
Plaša sadarbība ar ārvalstu pasūtītājiem aizsākusies laikā, kad Latviju piemeklēja ekonomiskā krīze un vietējo uzņēmumu un pircēju rocība kļuvusi manāmi mazāka. Savukārt vaicāts, kas ārzemniekus piesaistījis Olainē ražotajās koka mēbelēs, I. Vītols apliecina ārzemju partneru pragmatismu. "Tas ir bizness. Ārzemju klientus piesaista cena komplektā ar piegāžu drošumu," panākumus eksportā izskaidro uzņēmuma īpašnieks. "Piemēram, no Krievijas ražotājiem dārza mēbeles varētu iegādāties lētāk, bet latviešiem tomēr ir savas darba tradīcijas: līgumus izpildām laikā un norunātajā daudzumā.
Tas daudziem šķiet ļoti būtiski." Sāpīgākais brīdis uzņēmumu piemeklējis 2009. gadā, kad bijis grūti paredzēt, vai izdosies izdzīvot. Par uzņēmuma veiksmi I. Vītols uzskata sadarbību ar DNB banku, kurā paņemts kredīts, kas ļāvis turpināt darboties un attīstīties. Tāpat I. Vītols ir pārliecināts, ka ar laiku atkal palielināsies Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, kas pašlaik ir tikai aptuveni divi procenti no uzņēmuma noieta. "Mūsu produkts, protams, nav pirmās nepieciešamības prece. Līdz ar to tas droši vien pēdējais atgriezīsies apritē. Kad cilvēkiem izdzīvošana neprasīs gandrīz visus ienākumus, tad viņi arī varēs iegādāties kaut ko skaistu dārzam," prognozē
I. Vītols.
