Iespējams, apzīmējums "bizness" radošās un aktīvās siguldietes Agneses darinātajām "Prieka biksēm" izklausās pārāk raupji. "Priecīgs piedzīvojums," teic horeogrāfa krimuldieša Agra Daņiļēviča bijusī skolniece. Viņa atklāj košo bikšu trumpi – tās radītas no otrreizējās lietošanas materiāliem: aizkariem, gultas veļas, košiem lakatiem.
"Pirmkārt, tas ir ekoloģisku apsvērumu dēļ – ja šie second hand materiāli veikalā netiek izpirkti, tos vienkārši sadedzina. Otrkārt – katras bikses ir tikai vienā eksemplārā." Izvēloties šādus materiālus, bikses var pārdot par cenu, kas pircējiem ir pa kabatai. "Arī pati nevaru atļauties ieiet dārgā veikalā un nopirkt vienu apģērbu par 20 vai 30 latiem. Gribu, lai cilvēki tās patiešām var nopirkt, nevis tikai priecāties par ideju."
Nopirka nepareizās bikses
Ideja par turku jeb harēma bikšu šūšanu radusies gluži nejauši, pēc tam kad lietoto apģērbu veikalā Agnese sev iegādājusies pirmās austrumnieciskā stila bikses. "Tām bija tik skaists audums! Taču vēlāk, izpētot tuvāk, sapratu, ka šīs bikses cilvēks ir pats sev šuvis, un tās ir uzšūtas briesmīgi." Tā kā bikses bijušas valkāšanai nederīgas, jau drīz Agnese sēdusies pie mammai aizlienētās šujmašīnas "Čaika" un pati ķērusies pie bikšu šūšanas, par paraugu ņemot lietoto apģērbu veikalā iegādātās bikses.
"Tās bija uzšūtas nepareizi, tāpēc arī savas pirmās bikses no lietotiem aizkariem uzšuvu nepareizi. Ja būtu šuvēja, kļūdu noteikti ieraudzītu uzreiz." Jau neilgi pēc tam tapušas līdzīgas, jau uzlabotas, bikses kā dzimšanas dienas dāvana draudzenes meitai. "Pirmo reizi biju piesēdusies pie šujmašīnas un baidījos šūt vīles, kas būs redzamas no ārpuses, tāpēc visas vīles šuvu ar rokām," smej uzņēmēja un stāsta, ka pēcāk jau dzīvespriecīgās bikses tapušas te vienai, te otrai draudzenei, un nemanot radusies ideja, kāpēc gan nepamēģināt ar šo lietu sākt nodarboties nopietnāk.
Toreiz Agnese bijusi pastāvīga darba meklējumos, tāpēc, māsas pamudināta, nolēmusi nopietnāk pieķerties tieši turku bikšu šūšanai. "Biju sašuvusi vairākas bikses, lai dotos uz Kalnciema ielas tirdziņu Rīgā. Ātri izveidoju blogu internetā, safotografēju draugus un ievietoju fotogrāfijas. Vajadzēja tikai nosaukumu. Nezinu, kā radās nosaukums, – laikam no kosmosa," viņa smej un stāsta, ka tagad jau daudzi šāda modeļa austrumnieciskā stila bikses Latvijā saucot par prieka biksēm.
Šuj tikai no humpalām
"Prieka biksēm" piegrieztnes nav. Agnese tās šuj pēc izjūtas un ievērojot vajadzīgos centimetrus dažādajiem bikšu izmēriem, kas paredzēti valkātājiem no sešu mēnešu līdz sirmam vecumam. "Ja būtu jāšuj bikses ar jostu, tad būtu precīzi jāzina izmērs, bet šīm biksēm ir gumija, kas labi padodas. Tas atvieglo šūšanas procesu."
Izmēri ir līdzīgi kā klasiskā stila biksēm, taču, atšķirībā no ierastajām garajām turku biksēm, Agnese darina arī bikses līdz celim, vasaras sezonai parasti izvēloties plānākus audumus, bet ziemai – biezākus. Domājot par dažādām gaumēm, Agneses mājās top bikses arī no vienkrāsainiem atturīgas krāsas audumiem. Tikai vienu reizi bikses šūtas no A līdz Z, un tas prasījis aptuveni stundu. "Bet vairs tā nenotiek. Parasti izgriežu vienu kalnu ar bikšu pamatiem, tad šim kalnam piegriežu jostas, visu sašuju, apgriežu diedziņus un veru gumijas."
Taču pirms ķerties pie šūšanas, nepieciešama rūpīga un laikietilpīga auduma apstrāde. "Auduma gabals tiek mazgāts, locīts, izgrieztas vīles. Parasti cenšos, lai no viena auduma neuzšūtu divas vienādas bikses. Ja paliek pāri gabals, uzšuju bērnu bikses." Audumu "medībās" Agnese dodas vienu reizi nedēļā, rūpīgi izpētot piedāvājumu gan Siguldas, gan Rīgā zināmajos lietoto apģērbu veikalos. "Siguldas veikaliņos mani jau atpazīst," viņa smej.
Reiz Siguldā noticis pasākums, kura mērķis bijis popularizēt dažādu materiālu otrreizējo lietošanu. Pasākumā kopā ar Agnesi piedalījusies arī māksliniece Ingrīda Zābere, kura no T krekliem darina tunikas, savukārt no vīriešu krekliem – kleitas. "Toreiz bija reklāma par šo pasākumu, un pārdevējām no lietoto apģērbu veikaliem beidzot bija skaidrs, kāpēc jau divus gadus pērku tik daudz lietotu gultas veļu un aizkarus."
"Izvēloties šādu materiālu, bikses allaž ir dažādu krāsu un rakstu. Labi, ka pašai mājās nav piemērotas gultasveļas, jo tad jau tā sen būtu pāršūta," viņa smej. "Pie manis ir vērsušies cilvēki, kas vēlas, lai no viņu nopirktā auduma sašuju bikses, bet tam nepiekrītu – šuju bikses tikai no otrreiz lietojamiem materiāliem. Tas ir mans princips." Lai gan audumi ir lietoti, to kvalitāte būtiski neatšķiroties no jauna auduma, uzskata Agnese. "Ļoti negribētos, lai kādam paliek mieles. Ja kādam bikses saplīst, lai nāk un saka, iedošu jaunas!"
Modē nav un nebūs
""Prieka bikses" nav modē un, visticamāk, arī nebūs. Taču pēdējos 15 gados modē ir viss. Lai kādas būtu tendences, visi ģērbjas atšķirīgi," tendences vērtē Agnese, taču nepiekrīt, ka ekstravagantā modeļa bikses iemīlējuši tikai jaunieši un brīvdomātāji. Pircēju lokā ir gan kundzes, kas sasniegušas jau cienījamo 50 un 60 gadu vecumu, gan cilvēki, kas ikdienas apģērbā izvēlas klasiskas vērtības. "Gaumes ir dažādas. Ir cilvēki, kas šādas bikses nemūžam nevilks, taču priecājas par ideju, ir cilvēki, kas tās uzlaiko un atzīst, ka šīs ir ērtākās bikses, kas valkātas."
Agnese stāsta, ka priecīgās bikses valkā arī viņas septiņus gadus vecais dēliņš Kurts, taču 14 gadus vecā meita Madara gan labprāt izvēlas cita fasona apģērbus. Tomēr šīs nav bikses, kas varētu mainīties atbilstoši modes tendencēm. "Šajā modelī neko daudz nevar izmainīt. Tad ir jāsāk nodarboties ar kaut ko citu." Taču, ja prieka biksēm dzīves laiks būšot paredzēts vēl vismaz kādus divus trīs gadus, Agnese gribētu katrām biksēm piešūt arī "Prieka bikšu" birku.
Pagaidām uzņēmēja darbojas viena, taču atzīst: lai pagūtu pašūt bikses, tās pārdot, reklamēt, doties uz tirdziņiem, jāiegulda liels darbs, taču vienai to visu paveikt ir grūti. "Šis nav tūkstošu bizness, it sevišķi ziemā, bet vasaras periods ir foršs. Mans mērķis nav kļūt par lielu ražotāju, jo šis ir tikai viens virziens, kurā darbojos," stāsta Agnese, kura aktīvi dejot māca arī pirmo un trešo klašu audzēkņiem, kā arī iesaistījusies teātra projektā "Valmieras kinostudija".
