"Pagājušajā gadā ap šo laiku jau bijām uzsējuši minerālus, taču šogad vēl pirms nedēļas viss bija balts," rādot vietām ūdenī mirkstošos laukus, stāsta Inčukalna novada zemnieku saimniecības (ZS) "Zemzarīši" saimnieks Andrejs Smilga.
Pašlaik gan izskatoties, ka nopietnus zaudējumus ilgais sniegs nav nodarījis. "Ziemāji ir pārziemojuši daudzmaz labi. Jā, ūdens līmenis ir ļoti augsts, bet pavasarī slapjums parasti izžūst ātri." 1993. gadā dibinātajā saimniecībā šogad sējumu platībās zaļos 20 hektāru rudenī iesētie ziemāji: lopbarības kultūra tritikāle, kas esot ražīga, ja vien labi pārziemo, kā arī 50 hektāru miežu, divi ar pus hektāri kartupeļu.
"Uz laukiem ir ūdens. Strādāt vēl nevaram, tāpēc domāju, ka paies vismaz nedēļa, lai tiktu virsū uz lauka." Saimnieks norāda, ka laukus, kas reljefā atrodas augstāk, jau varētu mēģināt apstrādāt, bet lauki ieplakās un mežmalās pagaidām mirkst ūdenī. "Būs vietas, kuras vēl nevarēs apstrādāt, bet tur uzbrauksim ar kultivatoru un apsēsim ar rokām, piemēram, miežus."
Salīdzinājumā ar Zemgali Pierīgas zemes neesot tik auglīgas, taču, ja laukus kārtīgi apstrādā – piebaro, nomiglo no nezālēm –, sējumi dodot bagātīgu ražu. Laikapstākļu pavasarī ir grūti prognozēt – vienu dienu spīd saule, bet jau nākamajā gāž lietus. "Pagaidām skats ir tīri labs," optimistiski noskaņots ir A. Smilga. "Rēķinos, ka barības pietiks līdz 15. maijam. Ap to laiku laižam govis ganos. Bet, ziniet, dabai tomēr ir savs līdzsvars," pārliecināts ir "Zemzarīšu" saimnieks un atceras gadus, kad dažādos Pierīgas novados sējas darbi sākti pat ar vairāku nedēļu intervālu. "Laikā, kad strādāju Ādažos, apstrādāju laukus arī Garkalnē. Garkalnes galā viss jau putēja, un gandrīz visus laukus bijām apsējuši, bet Inčukalnā sējumus sākām tikai divas nedēļas vēlāk. Te ir mitrāks, zeme drusku mitrāka."
Pavasaris nav zemnieka ienaidnieks
Savukārt Ingrīda Vāvere, kooperatīva "Zaļais grozs" valdes priekšsēdētāja, kura Siguldas novada 132 hektāru plašajā ZS "Jurbreņči" saimnieko jau 20 gadus, atceras, ka māte reiz stāstījusi: 1955. gada 10. maijā vairs nevarējis ne īsti ar ragavām, ne vēl ar ratiem braukt, tāpēc šo pavasari droši varot dēvēt pat par izdevušos. "Zeme ir slapja, jo pie mums augsne ir mālaina. Protams, ir bijuši arī pavasari, kad ozoliem maija vidū nosalst lapas. Taču neuzskatu, ka zemnieka lielais ienaidnieks ir visi četri gadalaiki. Ir apstākļi, kuriem jāpielāgojas un ko mēs izmainīt nevaram. Tā ka – vai nu pieņem spēles noteikumus vai šajā biznesā nestrādā," pārliecināta ir I. Vāvere.
Kad sāksies sējas darbi, saimniece vēl neņemas prognozēt un skaidro, ka to noteiks laikapstākļi, taču vismaz nedēļu uz lauka vēl iet nevarēs. Arī iespējamos zaudējumus pateikt vēl esot par agru. "Sniega pelējuma uz ziemājiem tikpat kā nav, izņemot dažās vietās ieplakās. Arī šie mīnus seši un astoņi grādi var radīt zaudējumus. Tagad sola lietavas."
"Jurbrenčos" pērn iesēti ziemas kvieši un rudzi, taču pavasarī plānots sēt vasarājus: auzas, miežus un kviešus. Katru gadu aizvien vairāk Siguldas pusē pieaug meža svēru radīto postījumu intensitāte, taču lielākā problēma esot zemju īpašnieku novārtā atstātās meliorācijas sistēmas, ko daudzi zemju īpašnieki atstājuši novārtā. "Šis ir ļoti smags jautājums. Valstij noteikti vajadzētu plānot atbalstu meliorācijas sistēmu atjaunošanai," rosina lauksaimniece.
Prognozēt izvairās
Savukārt Mālpils novada saimniecības "Pamales" saimnieks Igors Šaboka tīrumu sagatavošanu sējai sācis jau pirmdien. "Skaidrs, ka visi tīrumi nav gatavi, jo lauki, to reljefi ir dažādi. Pamēģināsim uzbērt minerālus, art," stāsta saimnieks un atklāj, ka pašlaik vēl ir grūti prognozēt, cik lielu kaitējumu nodarījusi pārlieku garā ziema, jo vēl nedēļas nogalē naktī uz pirmdienu bijušas nakts salnas.
"Izskatās cerīgi," par ziemāju sējumiem – rapsi, kviešiem un rudziem – spriež lauksaimnieks. Kopējā sējumu platība saimniecība ir 1080 hektāri, no kuriem 560 plānots apsēt šajā pavasarī. "Pērn sākām sēt 15. aprīlī. Viss ir aizkavējies vismaz par nedēļu." Taču saimnieks piebilst, ka līdz sēšanai vēl būs jānogaida. Arī Mālpils pusē pavasaris iestājies strauji. "Prognozes jau bija dažādas, bet, paldies Dievam, tās nepiepildījās. Pavasaris bija vēls, bet viss nokusa ļoti strauji. Mūsu reģionā īpašu ilgstošu ezeru uz tīrumiem nebija."
Taču vēlās sējas ražu vasaras beigās saimnieks nevēlas prognozēt. "Tas atkarīgs no laikapstākļiem, kādi būs turpmāk, vai vasara būs pietiekami silta un mitra. Nekad nevaram nodarboties ar prognozēm. Varam plānot, bet laika apstākļi tāpat ieviesīs izmaiņas mūsu plānos."
"Uz laukiem ir ūdens. Strādāt vēl nevaram, tāpēc domāju, ka paies vismaz nedēļa, lai tiktu virsū uz lauka."