Marta nogalē aprit tieši divi gadi, kopš slēgtā būvmateriālu preču veikala telpās durvis vērusi Baldones novada pirmā picērija. "Telpas bija pilnīgi nepiemērotas – viena liela zāle bez starpsienām. Pusgadu remontējām, arī paši nebaidījāmies vilkt rokās darba cimdus – krāsot un špaktelēt," izrādot saulaino zāli, kuru mājīgi apsilda malkas krāsniņa, atceras Kristīne, kura kopā ar ģimeni gan dzīvo Mārupē.
Sākumā bijusi doma darboties turpat Mārupē, bet neesot izdevies atrast piemērotas telpas. Taču arī Baldonē ģimene bijusi bieži viesi. "Kopā ar vīru braucām ciemos pie draugiem. Un tieši draugi pamudināja atvērt picēriju Baldonē, jo tusiņos bija apnicis picas pasūtīt no Rīgas," smej Kristīne. Divu gadu laikā picērija kļuvusi ne vien par iecienītu vēderprieku baudīšanas vietu, bet arī par Baldones bērnu ballīšu centru, liela rosība te notiekot arī laikā, kad vīri sanāk, lai kopā noskatītos hokeju.
Traktoristu pica itāļu gaumē
Iepriekš nedz Kristīne, nedz Māris nebija darbojies ēdināšanas vai picu cepšanas nozarē – abu specialitāte ir nekustamo īpašumu joma. Lai gan sākums nav bijis viegls un visu nācies iepazīt no nulles, jau pirms picērijas atvēršanas Kristīne un Māris stingri nolēmuši, ka prasības pašiem pret sevi būs augstas: picu sastāvā tiks izmantotas tikai kvalitatīvas sastāvdaļas, kā arī vienmēr tiks domāts par apkalpošanas kvalitāti.
"Pirms atvērām picēriju, daudz lasījām, pētījam un interesējāmies par picām, apciemojām picērijas, lai ievāktu pēc iespējas vairāk informācijas par iekārtām un apkalpošanu," atceras Māris un atklāj, ka jaunākajai no ēdienkartē piedāvātajām – "Havaju picai" – recepte noskatīta kādā Amerikas Savienoto Valstu picēriju tīklā.
Iedvesmojoties no lielākajām pasaules picērijām un pārbaudītām vērtībām, tapušas arī citu picu receptes, piemēram, pētot picu gada aptaujas. "Māris sarakstās ar ārzemju picērijām. Protams, katrai picērijai ir savas receptes, ko negribas izpaust nevienam, taču mēs neesam konkurenti ASV vai Itālijas lielākajiem picēriju tīkliem, tāpēc šad un tad izdodas no viņiem tomēr izvilināt kādu recepti," stāsta Kristīne. Baldones picērijas ēdienkartē netrūkst arī gluži latvisku nosaukumu: "Traktoristu", "Čiepiņas", "Pārlocītā meža", "Karuselis".
Idejas jauniem picu nosaukumiem rodas, mielojoties ar picām. "Sākumā rīkojām degustācijas, uz kurām aicinājām draugus. Cienājām viņus ar dažādām picām un palūdzām uzrakstīt idejas nosaukumiem. Galvenais noteikums bija, lai nosaukums nebūtu kā citās picērijās. Interesantākos variantus paturējām."
"Nolēmām, ka cepsim picas, kuras garšo mums pašiem un mūsu draugiem, proti: plāna mīkla picas pamatnē, daudz mērces, lai pica būtu sulīga, un uz tās būtu gana daudz sastāvdaļu un kvalitatīva siera. Protams, picai jābūt pagatavotai prasmīgi un ar mīlestību."
Vaicāti, kura valsts dēvējama par picas dzimteni, uzņēmēji stāsta, ka versijas ir dažādas: pica, kādu to pazīstam šodien, ir maizes garoza ar tomātu pamatu, pārklāta ar garnējumu. Tomātus Eiropā iepazina 16. gadsimtā, kad spāņu kuģotāji tos atveda no Amerikas. Mūsdienu pica ar maizes pamatu, tomātiem un citiem garnējumiem radās tikai ap 18. gadsimtu Neapolē Itālijā.
"Ir droši pierādījumi, ka jau senajiem grieķiem un romiešiem bijusi maize, kura pirms cepšanas tika izrotāta ar garšvielām. Vēsturiskos rakstos ir minēts, ka grieķu pica bija ar dārzeņiem." Taču itāļi bijuši izdomas bagātāki. "Itāļi picas jau senatnē dekorēja ar cūkgaļas gabaliņiem, olīvām, saldās picas – ar medu, rozīnēm un riekstiem."
Bez kolas neiztikt
Pašlaik uzņēmumā strādā pieci darbinieki, picu cepējus apmācījusi Kristīne pati. Picas cepšanu veido vairāki posmi, no kuriem pirmais ir mīklas pagatavošana. Picas pamatne Baldonē ceptajām picām plānumā pielīdzināma Itālijas tradicionālajām picām. "Kad pamatne izrullēta un ievietota apaļajā picas pannā, tai virsū lejam picas mērci, kas gatavota no tomātiem savā sulā, majonēzes un garšvielām," veikli darbojoties, stāsta viena no picērijas picu meistarēm. "Tad liekam virsū sieru un pārējās sastāvdaļās: rīvētu šķiņķi, bekonu, šampinjonus, tomātus, sīpolus, papriku." Un "Novada pica" īsā mirklī top gatava.
Savukārt vaicāti, vai bieži nākas saskarties ar viedokli, ka pica tomēr ierindota neveselīgo ēdienu rindās, uzņēmēji uzsver, ka viņu picās tiek izmantotas kvalitatīvas izejvielas, kas iespēju robežās iegādātas tepat Latvijā. "Kas tad var būt neveselīgs: svaigi cepta maizīte, kvalitatīva desa, siers, svaigs tomāts vai paprika? Tā ir kā liela karstmaizīte. Jā, varbūt neveselīgi ir piedzert klāt kolu, tomēr bez šī dzēriena pica diemžēl nav iedomājama."
Kristīne un Māris atzīst, ka pašreiz uzņēmējiem Latvijā neklājas viegli, taču, principa vadīti, viņi picu cenas palielināt neplāno. "Mēs patīkam baldoniešiem, un tas mūs ļoti iepriecina. Protams, ienākumi varētu būt lielāki, jo brīžiem šķiet, ka cenšamies uzturēt picēriju kā savu hobiju," atzīst Māris.
Lai gan sākums bijis grūts, uzņēmēji ne mirkli nenožēlo, ka iesākuši šo biznesu. Līdz šim izdevies izvairīties no kredītu jūga. Picērijas nosaukums, kura autors ir Māris, jau no paša sākuma ticis veidots ar skatu nākotnē. "Manam paziņam ir uzņēmums ar nosaukumu "Četri novadi". Man tas tā iepatikās, ka vēlējos ko līdzīgu mūsu picērijai. Ar domu uz nākotni – varbūt atvērsim picēriju vēl kādā novadā un tad sava "Novada pica" būs arī, piemēram, Ķekavai, Mārupei vai kādam citam novadam," nākotnes plānus ieskicē Māris.
