Vairāk nekā 30 gadus Nikolajs bijis kaislīgs mednieks. Pēc profesijas zobārsts, taču mediķa loma arvien vairāk atstāta otrajā plānā. Lielākā daļa laika un enerģijas tiek veltīta ar medniecību saistītām lietām – trofeju izgatavošanai, vērtēšanai un ceļojumu organizēšanai, kas ir dibinātā uzņēmuma SIA "Forest Travel" Babītes novadā darbības pamatvirzieni.
Uz Namībiju pēc 150 kg smagas haizivs
Mednieku kaisles dzīts, Nikolajs apguvis trofeju vērtēšanas prasmes, izgājis kursus un sācis nodarboties ar trofeju apstrādi. Vīrietis atzīst, ka pusotrs gads kopš biznesa sākšanas bijis nepieciešams, lai ieskrietos, pieteiktu sevi tirgū un stabili nostātos uz kājām. Pirms tam nebija skaidrs – izdosies, neizdosies, lietas aizies vai ne. Arvien vairāk aizraujoties ar medību trofeju izgatavošanu, Nikolajs pievērsies arī medību tūrismam. Šobrīd izstrādāti jau 15 medību ceļojumu maršruti pa visu pasauli. Pārsvarā Nikolajs pats visur arī ir bijis, lai novērtētu situāciju uz vietas. "Viens ir izlasīt bukletus, sazināties ar cilvēkiem otrā zemes malā, bet, ja pats neesi redzējis un izbaudījis, klientus nevar sūtīt."
Viena no pirmajām un labākajām tūrēm izdevusies uz Namībiju Āfrikā, vērtē Nikolajs. Attīstot un paplašinot tūri, tagad jau tiek piedāvāti četri varianti, sākot no bīstamo dzīvnieku medībām līdz ekotūrisma ekskursijai bez medībām. Kas attiecas uz makšķerniekiem – arī par tiem nav aizmirsts. Namībijā var iemēģināt roku arī 100–150 kilogramu haizivju makšķerēšanā.
Latvijas mežos kuplā skaitā dzīvo aļņi, bebri, kas daudzviet Eiropā nemaz nav sastopami, tāpēc ārvalstu mednieki eksotikas pēc labprāt brauc uz Latviju, stāsta Nikolajs. Bebrus medī tikai Baltijas valstīs un Somijā, un visu pārējo Eiropas valstu medniekiem bebrs šķiet ļoti interesanta trofeja. "Latvijā bebri ir kā nelaime, bet ārzemnieks, tas pats vācietis, ir sajūsmā par tādu trofeju, jo Vācijā bebrs ierakstīts sarkanajā grāmatā. Pateicoties pareizai saimniekošanai un medīšanai, arī aļņu blīvums Latvijā iet uz augšu."
Taksidermists – dizainers
Dzīvnieku, zivju un putnu trofeju izgatavotājam jeb taksidermistam reizē ir jābūt arī dizaineram, saka Nikolajs. Tāpat kā māksliniekam, arī taksidermistam ne vienmēr iznāk izveidot tādu trofeju, par kuru pats sev var sist uz pleca. Vīrietis atzīst, ka, gatavojot vienu geparda paklāju, viņš to pārtaisījis reizes piecas.
Trofejas izveide nav no tiem vienkāršākajiem darbiem, tāpēc liela iespēja, ka pirmajā reizē amatierim rezultāts var iznākt nekvalitatīvs. Profesionāļi, kas roku jau iemēģinājuši, ik reizi darbojas pēc vienas receptes. Plēsīgo medījamo dzīvnieku, kā arī bebru un āpšu trofejas apstrādi sāk ar ādas noņemšanu, un tas jādara pēc iespējas ātrāk pēc nomedīšanas. Uz neilgu laiku trofeju var saglabāt, to piekarinot vai sasaldējot, jo 5–6 stundu laikā, ja medījums atrodas guļus stāvoklī, āda izsutīs un ģērējot būs problēmas ar tās kvalitāti.
Kad āda noņemta, to iesāla. Pēc tam ķeras pie darba, veidojot sev vēlamo trofeju. Kažoks tiek pielīmēts pie matricas, kas izgatavota no īpaša putuplasta visdažādākajās dzīvnieku formās un tiek pasūtīta no Nīderlandes, Vācijas un Krievijas. Ja nomedīta lapsa, katalogā var izvēlēties lapsas matricu sev nepieciešamajā lielumā. Tāpat pēc kataloga iespējams pasūtīt visdažādāko dzīvnieku acis. Nikolajs atklāj, ka arī pats nav atmetis domu par matricu ražošanas sākšanu tepat uz vietas, Latvijā.
Populāra trofeja – ragi un ilkņi
Viena no visizplatītākajām medību trofejām Latvijā ir stirnu āzis. Stirnu āža trofeja ir ragi. Tie var būt noformēti uz medaljona jeb tautā sauktā dēlīša. Dažreiz pie medaljona piestiprina arī apakšžokli, jo pēc tā var spriest par dzīvnieka vecumu. Trofeju var noformēt arī kā galvas skulptūru jeb izbāzeni. Otra populārākā medību trofeja Latvijā ir meža kuiļa ilkņi. Tos noformē uz medaljona apļveidīgi, ārmalā piestiprinot apakšējos ilkņus un iekšpusē augšējos. Meža kuiļa ilkņi ir "vissāpīgākā" trofeja, jo tā saglabāšana sagādā lielas rūpes. Ilkņi, īpaši apakšējie, stipri plaisā, tāpēc trofeja jāglabā pēc iespējas tālāk no apsildes ierīcēm (krāsns, dažāda veida apkures radiatori).
Ar zivīm esot vislielākā ķēpa. Nikolajs stāsta, ka zivju trofeju izstrāde prasa milzums pūliņu un laika. Vienas trofejas izgatavošana var aizņemt līdz pat mēnesim. "Dzīvniekam vai putnam var novilkt ādu, pēc tam uzvilkt uz matricas, izveidot un noformēt, bet zivij nevar novilkt pilnīgi visu. Turklāt zivs netur krāsu. Pēc visām mērcēšanām krāsa pazūd, zivs paliek netīri pelēka. Tāpēc, tiklīdz kā noķer, to desmit reizes no visām pusēm nofotografē, lai pēc tam varētu atbilstoši nokrāsot," paskaidro Nikolajs un piebilst, ka ar zivīm strādā retāk. Pārsvarā ar zvēru un putnu trofejām.
Kundzes kažoks bez spalvas
Gādājot par trofejas saglabāšanu, āda tiek appūsta ar ķīmiju, kas iekonservē un pasargā to no kodēm vismaz uz pieciem gadiem. Neatkarīgi no tā vienu reizi gadā jātaisa lielā tīrīšana un dezinfekcija, norāda Nikolajs. "Katrs dzīvnieks ir jāappūš, jāieliek celofāna maisā, jāpatur, lai dezinficējas, un tad atkal var gadu stāvēt." Svarīgi, lai izbāzenis tiktu turēts saulainā un siltā vietā.
Nikolajs atceras gadījumu, kad viņš draugam izveidojis trofeju. Draugs nav zinājis, ka svarīgi ir uzglabāšanas apstākļi. "Viņa mājā toreiz notika remontdarbi un nebija, kur likt mantas. Tad vienā darbistabā salika visas trofejas. Pēc pusgada, gada zvana man un saka, ka esmu uztaisījis brāķi. Lai braucu skatīties. Aizbraucu, redzu – putekļi pamatīgā kārtā, istabā saule vispār neiespīd un ir mazliet mitrs. Kas kodēm var būt vēl labāks? Spalva iet nost tā, ka lapsa ir plika. Es viņam saku – ja tu paņemsi savas kundzes kažoku un te noliksi, pēc pusgada būs tas pats," nosmej Nikolajs.
Lapsas, mežacūkas vai cita zvēra trofeju veido, medījuma ādu pielīmējot īpašai putuplasta matricai, kas veidota pēc dzīvnieka ķermeņa formas.