06.03.2013 07:28

Uzņēmējs: Katra reorganizācija meža apsaimniekošanu nevis optimizē, bet gan posta

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"No ekoloģiski tīrā vidē augušajiem kokiem mums pašiem vajadzēja izgatavot mēbeles, būvniecības materiālus un pārdot uz ārzemēm galaproduktu. Tā vietā mēs šobrīd baudām 90. gadu tuvredzīgās valsts ekonomiskās politikas augļus un esam spiesti atdot pārpircējiem kokmateriālus par tādiem noteikumiem, kādus viņi izvirza," ir pārliecināts Dainis Zvidriņš. "No ekoloģiski tīrā vidē augušajiem kokiem mums pašiem vajadzēja izgatavot mēbeles, būvniecības materiālus un pārdot uz ārzemēm galaproduktu. Tā vietā mēs šobrīd baudām 90. gadu tuvredzīgās valsts ekonomiskās politikas augļus un esam spiesti atdot pārpircējiem kokmateriālus par tādiem noteikumiem, kādus viņi izvirza," ir pārliecināts Dainis Zvidriņš. Krišjānis Grantiņš

Tuvojoties pavasara šķīdonim, kamēr zemes ceļi vēl sasaluši, Krimuldas novada Lēdurgas pusē vīri steidz mežizstrādes darbus pabeigt un kokus no cirsmām izvest.

Lēdurgas pagasta pārvaldnieks Juris Liepa pastāstīja, ka šajā ziemā mežistrāde galvenokārt notiek Latvijas Valsts mežu platībās. Lielos apjomos tie sākti jau aizpagājušajā gadā. Pārvaldnieku gan vairāk uztrauc tas, lai, izvedot kokmateriālus, pavasara šķīdonī netiktu izbraukti un bojāti pašvaldības ceļi.

Privātajos mežos Lēdurgas pusē izstrāde šoziem ir veikta minimāli, galvenokārt tie ir sīki darbi, piemēram, malkas sagatavošana apkurei. "Kādreiz apkārtnē bija vairāki gateri, kuros strādāja vietējie iedzīvotāji, bet līdz šim ir izdzīvojušas tikai dažas firmas, piemēram, SIA "Legzdiņš", SIA "Dravnieki D. Z." un mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA "Lauri 2", atzīst Juris Liepa.

"Patlaban zāģējam un vedam ārā no meža skuju kokus – egles un priedes, ko jāsteidz izdarīt līdz atkusnim. Tie pārtaps dēļos, kas aizceļos galvenokārt uz Angliju, daļa arī uz Vāciju, kur tos izmantos būvniecībā – brusu, siju, pārsedžu, spāru, logu rāmju izgatavošanā," pastāstīja SIA "Dravnieki D. Z." valdes loceklis Dainis Zvidriņš. "Mums pašiem to visu vajadzētu darīt un pēc iespējas dārgāk eksportēt gatavus koka izstrādājumus, bet tā vietā mēs šobrīd baudām 90. gadu tuvredzīgās valsts ekonomiskās politikas augļus, kuras rezultātā vietējo kokmateriālu pārstrāde praktiski ir iznīcināta un sagatavotos kokmateriālus mēs esam spiesti atdot pārpircējiem par tādiem noteikumiem, kādus viņi izvirza, jo nevaram jau dēļus paņemt padusē un pārnest pāri jūrai."

Uzņēmēju uztrauc arī mežu apsaimniekošana. "Kopš ir likvidētas vietējās mežniecības, kurās trīs dienu laikā varēja nokārtot papīrus, kas nepieciešami meža izstrādei, tagad ir jāgaida vairāk nekā mēnesis, jo mežsargi, kuri vēl ir palikuši darbā, fiziski nespēj tikt galā ar papīriem, bet uz mežu, kur ikdienā būtu jānotiek reālajam darbam, viņiem pat nav laika aiziet," sašutumu pauž D. Zvidriņš. "Katra reorganizācija, ko esam piedzīvojuši, meža apsaimniekošanu nevis optimizē, bet gan posta. Mēs esam pieļāvuši, ka pārējās Eiropas valstis pret mums izturas kā pret trešās pasaules valsti, jo viss, kas mums bija, šodien pieder ārzemniekiem un viņi šeit izvirza noteikumus mums, nevis mēs viņiem."