Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēc viņa teiktā, šādu siltumnīcu pushektāra platībā kā "Mežvidos" vai nedaudz lielāku Latvijā varētu būt 20, un tas neradītu konkurenci pārējām kompānijām, raksta LETA. Viņš norādīja, ka "Mārupes siltumnīcas" sezonas laikā spēj nodrošināt lielveikalos 30 % no kopējā daudzuma. Pēc viņa teiktā, tas ir mīts, ka ražotājs pārdod daudz, jo brīdī, kad nav importa, noliktavas ir tukšas divu dienu laikā.

Runājot par siltumnīcas gurķu un tomātu audzēšanas nozares problēmām, K. Brunovskis teica, ka bez naudas piesaistes no bankām ir arī vairāki citi šķēršļi. Viens no tiem ir saistīts ar energoietilpību, jo gadā vidēji 50 % dārzeņu pašizmaksas rada siltuma cena.

Pēc uzņēmēja domām, būtu nozīmīgi, ja valsts, sevišķi Ekonomikas ministrija, nāktu pretī ražotājiem un palīdzētu konkurēt ar Eiropas pārstāvjiem. K. Brunovskis skaidroja, ka, piemēram, Nīderlande un citas valstis ir sniegušas atbalstu enerģijai, kas nepieciešama dārzeņu kultūrām.

Vēl viena problēma, viņaprāt, ir ļoti lielās darbaspēka izmaksas. Pēc K. Brunovska teiktā, nevienā līmenī nevar panākt saprašanu, ka darbaspēka nodokļiem jābūt mazākiem, lai ražotāji būtu konkurētspējīgi un darbinieki saņemtu vairāk.

Būtisks ir arī jautājums par pievienotās vērtības nodokli (PVN). N. Brunovskis skaidroja, ka visi, kas ieved preci nelegālā veidā un izplata to, kropļo tirgu par 20 % no kopējās cenas. Te ir atbilde uz jautājumu, kāpēc Latvijas prece ir dārgāka, teica "Mārupes siltumnīcu" pārstāvis. Viņš atsaucās uz skandālu ar zirga gaļu, norādot, ka problēma ir kopēja, bet atšķiras prece, ko tirgo. Proti, problēma ir sadrumstalotā pārtikas izsekojamība.

Viņaprāt, būtiskākais ir, lai turpmākajos gados audzētājiem atļautu modernizēt siltuma ražošanu un neliktu šķēršļus. Viņš arī kritizēja publiski izskanējušo informāciju par elektrības obligātā iepirkuma komponentēm (OIK).

Ja ražotāji strādās kopā un nepakļausies kontrabandas spiedienam, tad nākotne būs, sprieda K. Brunovskis.

Arī "Mežvidu" projekta īstenotāja SIA "Latgales dārzeņu loģistika" līdzīpašnieks un valdes loceklis Edgars Romanovskis skaidroja, ka komplekss kļuvis par vienu no lielākajiem AS "Sadales tīkls" klientiem reģionā, jau trešo mēnesi maksājot OIK un veidojot fondu tam, ko vēlāk saņems plānotā koģenerācijas stacija. Paši sev savā ziņā samaksājam, sprieda E. Romanovskis.

"Mūsmāju dārzeņu" valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa arī norādīja uz problēmām ar PVN. Proti, pēc viņas domām, produkcijai, kas nonāk tirgos un veikalos, jābūt zemākai PVN likmei nekā importa produkcijai. Nozare vēlas, lai tā ir 5 % līmenī, bet notiek diskusijas arī par 12 %.

Viņa arī mudināja pārņemt citu valstu pieredzi, vietējos iepirkumos nepieļaujot importu un dodot priekšroku vietējai precei, un atzīmēja, ka viena no būtiskākajām lietām ir sadarbība.

Latvijas bioenerģijas asociācijas pārstāvis Edgars Vīgants vērtēja, ka "Mežvidu'' projekta attīstītāji ir izvēlējušies pareizo enerģijas ražošanas veidu – vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas pēc iegūstamās siltumenerģijas izmaksām ir trīsreiz lētāka nekā enerģija no dabasgāze. Viņš atzina, ka Saeimas deputātu centieni pasargāt gāzes monopolu šķiet dīvaini.

Jāmācās izmantot to, ko Dievs devis, – ja Latvijā nav lielu gāzes un naftas krājumu, enerģija, kas ir pašu, kļūst arvien vērtīgāka, sprieda E. Vīgants. Viņš atzīmēja, ka pēdējā laikā ļoti bieži runā par to, ka Latvijas ekonomika ir viena no Eiropā straujāk augošajām, un šodien, atklājot "Mežvidu" kompleksu, beidzot var reāli redzēt, ka Latvijā kaut kas notiek.

Zemkopības ministra padomnieks Artis Grīnbergs savukārt norādīja uz pasākumiem, kas tiek veikti ražotāju norādītajās sfērās. Viņš atzina, ka attiecībā uz priekšrokas došanu vietējiem iepirkumiem daudzās valstīs sistēma ir izveidota, un Zemkopības ministrija pagājušā gadā un šī gada sākumā ir veikusi darbus šajā virzienā. Piemēram, ir vienošanās ar Iepirkumu uzraudzības biroju un izstrādāti kritēriji, kas palīdzēs vietējiem ražotājiem tikt pie galapatērētāja. Pēc viņa vārdiem, ir gan nepieciešama liela iesaiste no pašvaldībām, kas var skolām, bērnudārziem sarūpēt vietējo produkciju.

Attiecībā uz darbaspēka nodokli tiek runāts par ienākuma nodokļa samazināšanu sezonas darbiniekiem, tiek plānots arī uzlabot ceļu infrastruktūru pie ražotāju teritorijām. Savukārt attiecībā uz PVN samazināšanu notiek diskusija. Bijis priekšlikums vispirms to ieviest svaigiem augļiem un dārzeņiem, un secināts, ka ietekme uz budžetu, zemāku PVN nosakot svaigiem dārzeņiem, ir aptuveni 5,6 miljoni latu. Tomēr šī diskusija turpināšoties, un A. Grīnbergs cerot uz kompromisu.

Kā ziņots, šodien Kārsavas novadā tika atklāts ziemas siltumnīcu komplekss "Mežvidi", kurā tiek audzēti Latvijā pirmie plašam patēriņam paredzētie ķekaru tomāti. Siltumnīcu komplekss ar piegulošo infrastruktūru izmaksāja 1,5 miljonus eiro (1,05 miljonus latu). Būvējot siltumnīcas, paredzēta iespēja tās paplašināt, un tas arī noteicis izmaksu apmēru.

Siltumnīcu kompleksa platība ir 5360 kvadrātmetri. Tomāti tiek audzēti, izmantojot no biomasas iegūto siltumenerģiju, un patlaban kompleksā aug vairāk nekā 6000 'Komeett' šķirnes tomātu stādu. Nākotnē siltumnīcu kompleksa platību plānots palielināt līdz diviem hektāriem.