Radoši risinājumi stilīgai dienai – ar šādu dzīvespriecīgu moto top somas, kurās apvienotas gadiem pārbaudītas vērtības: lina audums un āda ar mūsdienu modernajām tendencēm un košajām krāsām. Nepilna gada laikā Kristīne izstrādājusi dizainu un izgatavojusi vairākus somu modeļus: rokas somas sievietēm, bērnu somiņas, praktiskas iepirkuma somas un nesen tapis arī pirmais vīriešu somu modelis – pār plecu liekams lina kabatas portfelītis.
Iedvesmu pirmajai somai Kristīne aizguvusi pašas garderobē. "Man ļoti patika kāda mākslīga materiāla somiņa, tās forma. Prātoju, ka varētu uzšūt līdzīgu somu, bet no lina un ādas." Tā pērn pavasarī tapusi pirmā soma, Kristīne saņēmusi komplimentus un pamudinājumus šo lietu turpināt. "Jau sākumā bija skaidrs, ka somām jābūt nevis vienkāršām linu tarbiņām, bet praktiskām, stingrām rokas somām ar formu."
Bizness no bērna kājas
"Ir cilvēki, kas linu nevilks nekad, taču daudziem lins aktuāls būs vienmēr," stāsta Kristīne, kura oriģinālu somu šūšanas mākslu iemācījusies jau bērnībā. "Mani vecāki vienmēr vēlējušies darboties un paši nopelnīt. Esam audzējuši tulpes un rozes, taisījuši "jāņcepures", padomju laikos, kad nekas skaists nebija nopērkams, šuvām arī somas kā iepirkuma tīkliņus." Iepirkuma somas ģimene gatavoja no polietilēna plēves. Lai somas nebūtu caurspīdīgas, starp plēves kārtām tika likta neplīstoša, čaukstīga sudraba krāsas plēve – līdzīga folijai. Lai somas būtu interesantākas, to dizainu papildināja aplikācijas.
"Stāvējām rindās pie antikvariātiem un pirkām importa katalogus, no kuriem izgriezām jaunākās modes bildes. Tad tās no abām pusēm likām zem plēvēm. Interesanti bija gan pircējiem, gan mums pašiem." Tolaik, tikai 12 gadus vecajai Kristīnei radusies arī sava biznesa ideja – no plēves atgriezumiem darināt oriģinālus kosmētikas maciņus.
"Kopā ar vecākiem braukāju pa gadatirgiem gan Latvijā, gan Polijā. Cilvēkiem patika maciņi, arī man bija sava naudiņa, kas bērnam jau ir ļoti svarīgi." Kristīne iestājusies Vieglās rūpniecības tehnikumā, kur apguvusi savu pirmo profesiju – šūšanas tehnologs. Pēc mācībām radusies iespēja pastrādāt gan "Rīgas Modēs", gan kooperatīvā, kurā šuva ādas jakas.
"Tur pirmo reizi saskāros ar ādu un apguvu meistarību, kā ar to strādāt. No atgriezumiem šuvām arī somas." Līdz ar 90. gadu pārmaiņu laikiem valstī, kooperatīva darbība apstājusies, taču par piemiņu Kristīnei palikusi ražošanas šujmašīna. "Kaut kas man deva prātu šo šujmašīnu iegādāties savā īpašumā. Tā lieliski šuj un ir ļoti klusa, kas ir svarīgi, strādājot mājās."
Tad nākuši laiki, kad veikalu piedāvājums kļuvis aizvien plašāks un šūšana atlikta malā uz gadiem desmit, tai laikā apgūta interjera dizainera profesija. Kad Kristīnei pirms pieciem gadiem piedzimis dēls Pauls, viņa no jauna pievērsās šūšanai. "Dēls daudz slimo. Pilnu darba slodzi un pilnvērtīgu kopā būšanu ar dēlu apvienot ir grūti. Nolēmu, ka man gribās darīt kaut ko radošu pašai. Bija palikuši arī ādas atgriezumi, no kuriem tapa pirmā soma." Tā pamazām Kristīne izgatavojusi arī citus somu modeļus.
"Sākumā ļoti baidījos, vai cilvēkiem patiks." Tomēr Kristīne saņēmusi drosmi un kopā ar meitu Maiju devusies uz Kalnciema tirdziņu Rīgā. "Bijām ļoti nobijušās, bet sagadījās, ka tā bija ļoti jauka un saulaina diena un cilvēku tirdziņā bija mazāk nekā tirgotāju. Pārdevām vien dažas somiņas, bet iepazināmies ar lieliskiem cilvēkiem – tirgotājiem. Viņi iedrošināja, ka mums noteikti vajag turpināt."
Tirdziņā iepazīta arī rokdarbniece Inese, kura darina lelles. Nu draudzība pārtapusi arī veiksmīgā biznesa sadarbībā – Kristīne labprāt savus pircējus iepazīstina ar draudzenes radītajām rotaļlietām gan gadatirdziņos, gan interneta vietnē. Taču vaicāta, vai tirgotāju vidū jūtama sīva konkurence, Kristīne stāsta, ka tādu nav izjutusi. "Mans piedāvājums jau ir mazliet citādāks."
Iekāro arī ķīnieši
Somas tapšanas stāsts sākas ar piegrieztni, ko izgatavo atbilstoši iecerētājam somas modelim. Somas Kristīne darina no vienkrāsainiem vai apdrukātiem lina audumiem, kuri ražoti Latvijā un Lietuvā, taču apdarē izmanto ādu sarkanā, rozā, violetā, brūnā u. c. krāsās. "Attiecīgi piegrieztnei izgriežu visas detaļas. Somas šuju ar šujmašīnu." Lai soma būtu stingra, pie lina divās kārtās piestiprina līmaudumu un iešuj kokvilnas oderi. Īpaši rūpīgi tiek nostrādātas kabatas. "Lai kabatas neirtu, tās stiprinu pie līmauduma. Sirdsapziņa neļauj kabatu piešūt tieši pie oderes," šūšanas knifus atklāj Kristīne.
Rūpīgi tiek piemeklēti arī palīgmateriāli somas apdarei: lina lentes, pērlītes, mežģīnes, puķes vai kokosa pogas, par kurām Kristīnei ir kāds stāsts. "Toreiz somas tirgoju Berga bazāra tirdziņā, kur iegriežas arī tūristi no dažādām valstīm. Tur bija arī grupiņa no Ķīnas. Un, ieraudzījuši kokosa pogas, ko pazīst arī Ķīnā, viņi somu nopirka, nemaz neskatoties uz cenu," smaidot atceras Kristīne.
Līdzīgi top arī lina iepirkšanās somas, kurās iestrādāta kabata un rāvējslēdzēja aizdare. Tās no vienas puses ir apstrādātas ar ūdensnecaurlaidīgu slāni. "Tās ir mazgājamas un ērti kopjamas." Tomēr rokas somas veļasmašīnā mazgāt neesot ieteicams. "Ja uz somām rodas kāds pleķis, to var paberzēt ar birstīti un kādu tīrīšanas līdzekli. Āda ir krāsaina, un, intensīvi mazgājot, krāsa var sākt tecēt." Lina audumam piemītot īpašība ātri burzīties, taču somas droši varot gludināt.
Noteiktu laiku, kādā top viena soma, pateikt nevar – tas atkarīgs no somas modeļa. "Šuju tik ilgi, līdz pašai patīk." Kristīne atzīst, ka, viņasprāt, kvalitatīva soma ir tāda, kurai ir stingri nošūtas vīles, ievilkti gala diegi – somai jābūt rūpīgi nostrādātai, lai tā nejūk ārā. "Godprātīgi cenšos izmantot ļoti labu furnitūru, jo tas ir viens no elementiem, kas veido kvalitāti."
Lins modē vienmēr
Šujot vienu somu, prātā esot idejas jauniem modeļiem. Tad galvenais ir ideju neaizmirst un piefiksēt. "Ideju ir daudz, bet vienai tās visas ir grūti realizēt. Ja ar mani kopā darbotos vēl kāds cilvēks, kurš darītu vienkāršākās, taču laikietilpīgās lietas, es varētu darīt sarežģītākus darbus. Tas veicinātu arī ražošanas apjoma palielināšanos, un, iespējams, varētu sākt domāt par neliela uzņēmuma veidošanu. Taču pašlaik strādāju, lai nopelnītu un tas ritenis kārtīgi iegrieztos."
Kristīne somas darina mājās. No mācībām brīvajā laikā piepalīdz 17 gadus vecā meita Maija, kura nolēmusi iet mātes pēdās un apgūst modes dizaineres profesiju. Radot somas, nemitīgi jāseko jaunākajām tendencēm, aktuālākajām krāsām un formām, taču labākais kritērijs ir pircējs. "Pircēji katru reizi pastāsta savas vēlmes, un, viņos ieklausoties, izšķetinu, kas tad ir visaktuālākais. Esmu nolēmusi šūt arī maciņus telefoniem, modelītis jau ir galvā," atklāj Kristīne.
