Ekonomikas ministrs stāstīja, ka uz Ķemeru sanatorijas kompleksu var skatīties kā uz ēku un kultūras pieminekli, kā vienu no nozīmīgākajiem kurortoloģijas kompleksiem, gan arī kā vienu no elementiem kurortoloģijas varbūtējā atjaunošanā, vēsta aģentūra LETA.
D. Pavļuts atgādināja, ka Jūrmalas pašvaldība iepriekš pauda nostāju, ka valstij būtu jāpārņem Ķemeru sanatorija, taču Finanšu ministrija iepriekš atzina, ka valstij šādu līdzekļu nav. Viņš arī norādīja, ka valstij būtu riskanti iesaistīties parāda piedziņas procesā, kas patlaban tiek vērsts pret Ķemeru sanatorijas investoru SIA "Ominasis Latvija", savukārt veikt īpašuma piespiedu atsavināšanu bez atlīdzības izraisītu investīciju strīda risku, jo atsavināšana parasti notiek pēc taisnīgas atlīdzības par tirgus cenu.
Ekonomikas ministrs informēja, ka Ķemeru sanatorijas jautājums tika skatīts Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē. Pēc D. Pavļuta sacītā, vienīgā institūcija, kas varētu salikt kopā jēgpilnu piedāvājumu investoriem, ir LIAA, ko aģentūra būtu gatava arī darīt.
Pēc ministra teiktā, lai veidotos kūrorta komplekss, ir nepieciešami trīs elementi – viesnīcas telpas, kur izmitināt viesus, parks un minerālu urbumi, lai vispār varētu sniegt sanatorijas pakalpojumus. Viņš stāstīja, ka, ja tiktu apkopota informācija par "Ominasis Latvija" un tā māteskompānijai SIA "Santlat" piederošiem ar sanatoriju saistītiem objektiem – viesnīcu, zemi, minerālu ieguvi –, turklāt Jūrmalas pašvaldībai apņemoties atbalstīt šāda objektu kompleksa atjaunošanu, tad tiktu izveidota kūrorta investīciju pakete.
"Ir iespējams izveidot šādu investīciju paketi, un esam gatavi pie tā strādāt. LIAA redzeslokā ir virkne ārvalstu investoru, kuri ir pauduši nopietnu interesi par Latviju kā kūrortu tūrisma attīstības vietu. Viņi redz, ka šeit ir resursi, kvalitatīva vide utt. Pērn Ķīnas biznesa forumā man bija sarunas ar nopietniem Ķīnas investoriem, kuri pauda interesi par tūrisma industriju. Ir cilvēki, kuriem var nosūtīt sapakotu informatīvu piedāvājumu par to, kādu potenciālu Ķemeros saskatām," uzsvēra D. Pavļuts.
Savukārt Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP) informēja, ka komisijas ietvaros tiks izveidota deputātu grupa, kas sagatavos komisijai priekšlikumus, ko darīt tālāk ar šo īpašumu.
"Palieku pie uzskata, ka daļu no šiem uzņēmumiem valstij ir jāiegādājas un pārējai infrastruktūrai ir jānonāk valsts rokās. Ja valdība neskatās pozitīvi uz iespēju iegādāties šo īpašumu, tad jāmeklē kāds piemērots investors," sacīja R. Ražuks.
Kā ziņots, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" iesaka nepārņemt valstij savā īpašumā kultūras pieminekli – Ķemeru sanatoriju. Ar šādu ierosinājumu 15. janvārī tika iepazīstināta valdība.