Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Tūristi no Krievijas janvāra sākumā aizņēma visas 13 vietas "Pilī". Brīvdienām beidzoties, viņi devās mājās, bet tagad pie mums dzīvo bobsleja komanda no austrumu kaimiņvalsts," Ļena Rubene atzīst, viņas vadītās viesnīcas pakalpojumus ļaudis no Krievijas izmanto bieži. "Laikapstākļi slēpošanai gan nebija tie piemērotākie, bet drosmīgākajiem tas nelika atteikties no domas izmēģināt trases," viesnīcas vadītāja, atceroties janvāra sākumu, piebilst: par spīti laikam, atsauksmes priecē – gan šo, gan iepriekšējos gadus; gan no ļaudīm, kuri Siguldu apmeklē pirmoreiz, gan no tiem, kuri atgriežas.

Minētajā laikā aizņemtas bija arī gandrīz visas no viesnīcas "Segelvold" 43 vietām. "Apmēram 90 procentu bija tūristi no Krievijas. Pieplūdums bija vērojams janvāra pirmajā nedēļā. Ziemā, ko mēdz uzskatīt par kluso sezonu, pie mums parasti strādā viena istabene, nu vajadzēja pieņemt trīs. Arī ar darbu virtuvē vienam cilvēkam tikt galā bija par grūtu," stāsta "Segelvold" mārketinga menedžeris Normunds Pastars.

Pēc viņa teiktā, ļaudis viesnīcā dzīvojuši pārsvarā trīs vai četras dienas. Viņu vidū prāva daļa bija to, kuru ceļojuma galamērķis bija Sigulda. Bija arī pulciņš tādu, kas istabiņu bija rezervējuši uz pāris dienām un ieplānojuši garāku ceļojumu pa Latviju. "Pārsvarā tomēr, protams, slēpotāji. Laiks mēneša sākumā gan nebija šai nodarbei vispiemērotākais, taču trases visiem spēkiem centās nodrošināt iespēju slēpot. Viņi [trašu saimnieki] taču saprot – ja apmeklētāju nebūs viņiem, šai gadalaikā maz tūristu būs visā pilsētā," atzīst N. Pastars.

"Visaizpildītākā bija [janvāra] pirmā nedēļa, jo visvairāk ļaužu atbrauca sagaidīt Jauno gadu. Pēc dažām dienām viņi devās mājup," līdzīgi novērojumi kā N. Pastaram ir arī viesnīcas "Sigulda" vadītājai Lienei Dudko. "Ne viens vien, pamatojot to ar izdevīgākām cenām, apmetās viesnīcā Siguldā un no šejienes devās apskatīt Rīgu," atceras L. Dudko. Ceļotājus no Krievijas viņa raksturo kā materiāli gana nodrošinātus tūristus, kas neskaita katru santīmu, piemēram, neskopojas ar dzeramnaudu personālam. Viņu vidū grūti sastapt vētrainas, lētas uzdzīves tīkotājus – līdzīgus britu "vecpuišu ballīšu" dalībniekiem, kas vēl nesen pārpludināja Rīgu.

"Krievu tūristi ir pietiekami inteliģenti," viesnīcnieces sniegtajam raksturojumam piekrīt pašvaldības Siguldas tūrisma attīstības aģentūras direktore Laura Konstante un piebilst: krievu tūristi Latvijā jūtas kā Eiropā, un daudzi mūsu zemi Rietumvalstu vieta izvēlas ne tikai ģeogrāfiskā tuvuma, bet arī, protams, valodas barjeras vieglākas pārvaramības, pakalpojumu cenu, tuvākas mentalitātes un sadzīves (piemēram, virtuves) dēļ.

Viesnīcas atzīst – klientus tās piesaista, galvenokārt popularizējot sevi rezervācijas sistēmās internetā, bet viesu skaita ievērojamu palielināšanos pēdējā laikā veicinājis arī pašvaldības veiktais pilsētas popularizācijas darbs ārzemēs.

L. Konstante nenoliedz – pāris pēdējo gadu, plānojot dalību izstādēs, seminārus un izraugoties tūroperatorus, ar ko strādāt, pašvaldības tūrisma dzīves veicinātāji prātā allaž paturējuši ceļotājus, kas dzīvo austrumos no Latvijas, un tagad var plūkt darba augļus.

Liels atspaids šai darbā, pēc L. Konstantes atzinuma, ir Siguldas un pārējo Gaujas nacionālajā parkā (GNP) ietilpstošo novadu spēku apvienošana. Pērnā gada sākumā Sigulda, vēl piecas Vidzemes pašvaldības – Cēsis, Amata, Līgatne, Pārgauja, Valmiera – un Dabas aizsardzības pārvalde parakstīja vienošanos par ilgtermiņa sadarbību tūrismā. Tagad sadarbības partneri kopā popularizē GNP tūrisma izstādēs un citās norisēs ārzemēs.

Šā gada izstādē "Balttour" Rīgā paredzēts iepazīstināt ar jaunu GNP zīmolu. Tā izstrāde, kā vēsta nacionālā parka mājaslapa, ietilpst projektā "Gaujas nacionālā parka tūrisma klastera attīstība", kas paredz veidot jaunus piedāvājumus tūristiem un veicināt informācijas pieejamību. Projekta 52 dalībnieku skaitā ir sešas minētās pašvaldības. Siguldas reģiona tūrisma biedrība pagājušā gada septembrī parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta finansēšanu. Iecerei piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsts.