Tie pārdzīvojuši senatnes dabas kataklizmas, pievar piesārņojumu mūsdienu pilsētās, un tagad to spēks tiek koncentrēts ne tikai kapsulās, bet arī ledenēs.
"Biolat" ražojumus sertificēšanas dārdzības dēļ uz iepakojuma dēvē par uztura bagātinātājiem, nevis medikamentiem. Lai arī neviens vairs nešaubās par produktu ārstnieciskajām spējām.
Legāls un veselīgs dopings
90. gados, kad onkologi meklēja līdzekli, kurš palīdzētu atjaunot slimnieku asins sastāvu pēc ķīmijterapijas un staru terapijas, labus rezultātus uzrādīja īpašs no skuju ekstraktvielām iegūts dzēriens, ko bija izstrādājuši Salaspils zinātnieki, jo hlorofila, ko bagātīgi satur skujas, un sarkanajos asinsķermenīšos esošā hemoglobīna struktūrformulas ir teju identiskas. Hemoglobīns nodrošina skābekļa apmaiņu asinīs, un hlorofils arī teicami tiek galā ar šo svarīgo uzdevumu.
"Olimpiešiem un profesionālajiem sportistiem regulāri kontrolē hemoglobīna sastāvu asinīs, taču skuju enerģijas dzēriens ir legāls un veselīgs dopings ikvienam," piešķildams cigareti savā darba kabinetā mežzinātnes institūta "Silava" ceturtajā stāvā bilst profesors Māris Daugavietis. Gadu no gada hlorofila dzēriena "Ho-fi" popularitāte aug. Ik dienas Salaspils ražotnē tiek pildītas aptuveni 120 pudeles zaļimelnā šķidruma. Tas esot visvairāk pirktais "Biolat" produkts un Latvijā tiekot labi atpazīts – vērtē zinātnieks.
Priede labāka par eikaliptu
Otrs veiksminieks produktu klāstā ir karameles "Silvasept". Brūnganajām konfektēm piemīt izteikta pretvīrusu un baktericīda iedarbība. Tepat ražotnē tapušais "Silbiols" pavisam nelielā koncentrācijā nonāk karamelēs. "Aptiekas ir pilnas ar eikalipta karamelēm, taču mūsu priedes skuju ekstrakts ir vēl labāks!" nešaubās M. Daugavietis. Tā kā mūsu valstī karameļu ražotnes vairs nav, tās pēc "Biolat" pasūtījuma top Lietuvā – uzņēmumā "Pergale". Uz kaimiņzemi aizvedot spainīti "Silbiola", Salaspilī atgriežas tonna karameļu.
Rudens sezonā skuju konfekšu noiets palielinās, tās ir efektīvas un nav dārgas. "Man par pārsteigumu, konfektes labprāt lieto pat mazi bērni, neskatoties uz rūgteno piegaršu," priecājas M. Daugavietis.
Savukārt poliprenoli, ko ražo "Biolat", pasaules tirgos maksā pat desmit dolāru par nieka pieciem miligramiem. Poliprenoli darbojas cilvēka šūnu membrānu līmenī un regulē olbaltumvielu sintēzi organismā, tādēļ to preparāti ir neaizstājami smagu slimību skartajiem.
"Tagad moderni ieraut sauju ar kapsulām, un cilvēkam pat ēst nevajag," smej M. Daugavietis. Tendences likušas piemēroties arī "Biolat". Tā kā Latvijā neliela apjoma kapsulēšanas iekārtu nav, produkts tiek transportēts uz Baltkrieviju. Nepatīkamus mirkļus atceļā sagādājuši Latvijas robežsargi, kas izkalkulējuši, ka no izvestā produkta bija jātop vairāk kapsulu. Mēnešiem nācies rakstīt skaidrojumus, kāpēc miligrami nesakrīt. "Taču ražošanas procesā tā notiek!" sašutis ir M. Daugavietis, kuram pēc Baltkrievijā piedzīvotajām mocībām visbeidzot izdevies atrast sadarbības partnerus Polijā. "Nekādu robežu, nekādas muitas," viņš priecājas.
Iedarbīguma ziņā dabas līdzekļi var stāties pretī ķīmiskajiem medikamentiem – uzsver M. Daugavietis. Līdzvērtīgi produkti tiekot ražoti vienīgi Krievijā, Ķīnā un Japānā. Līdzās uztura bagātinātājiem "Biolat" ražo arī lopbarības piedevas, augu aizsardzības līdzekļus, kā arī izejvielas kosmētikai un farmācijai.
Nopirku un izlēju!
"Rūgts! Nopirku un izlēju!" tāda ir manas kolēģes reakcija pēc "Ho-fi" nogaršošanas. Citai kolēģei konfektes "Silvasept" izraisot nelabu dūšu. M. Daugavietis ir pieradis, ka patērētāju reakcija ir dažāda. "Daudzi sākumā šķobās, bet pamazām iesāk lietot, no rīta uz rītu, un dzer "Ho-fi" gadiem. Vienam garšo vistas gaļa, citam – cūkgaļa, vēl kāds ir veģetārietis," komentē profesors. "Dzēriens garšo pēc skujiņām, to noliegt nevar. Gaumes jautājums – patīk vai ne."
Pašam skuju pārvērtību autoram katrs rīts sākoties ar malku "Ho-fi". Lai nonāktu līdz dzērienam, konfektēm un pārējiem produktiem, M. Daugavietis koksnes ieguvē pārpalikušās biomasas izmantošanu veselības labā pētījis aptuveni 40 gadus.
90. gadu sākumā atjaunotā Latvijas valsts zinātnei piegrieza skābekli – finansējums apsīka. "Nospriedām, ka zinātniskās iestrādes virzīsim ražošanā un sāksim pelnīt pašu spēkiem," atceras profesors. Mežzinātnieki, mediķi, daži uzņēmēji – kopumā 15 ar meža nozari saistīti cilvēki – savāca 25 000 latu starta kapitālu. "Mūsu mērķis nav mainījies – ražot produkciju no mežizstrādes atliekām, skujkoku zaleņa – zariņiem, kas nav pārkoksnējušies – un skujām. Skujas satur ļoti daudz vērtīgu bioloģiski aktīvu savienojumu. Tajās ir viss, kas vajadzīgs gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem."
1998. gadā salaspilieši ieguva partnerus – SIA "Vecventa", kas uzbūvēja skuju ķīmiskās pārstrādes cehu Piltenē, kur no skuju tonnām ekstraktvielas iegūt joprojām. "Savest 600–700 tonnu skuju gadā uz Salaspili būtu visai jocīgi, te tuvumā nenotiek mežizstrāde. Pirmapstrādei – ekstraktu ieguvei – jānotiek blakus mežiem," piebilst M. Daugavietis. Ekstraktvielas – gandrīz melna sīrupveida masa – no Piltenes uz Salaspili ceļo metāla kannās. "Silavas" ēkā 120 kvadrātmetros izveidota tīrvielu ražotne, kur iegūst uztura bagātinātājus, kā arī dažādus savienojumus kosmētikai un farmācijai, ko iepērk šo nozaru ražotāji.
Pievērsīsies mizām
Trešdaļa produkcijas nonāk Lietuvā, arī lietuvieši iemīlējuši gan "Ho-fi", gan "Silvasept". Slovākija, Polija, Igaunija – M. Daugavietis sāk uzskaitīt eksporta tirgus, taču apstājas, norādot, ka "Biolat" produkti tiekot izmēģināti teju visā Eiropā, jo uzņēmums meklē jaunu noieta tirgu.
Ik gadu uzņēmums piedzīvojot 10–15% lielu izaugsmi. Apgrozījums 2011. gadā bijis 120 000 latu liels, peļņa – aptuveni 12 000 latu. "10% peļņas daļa ražošanā ir labs rādītājs. Arī izstrāde, apgrozījumu sadalot uz pieciem darbiniekiem, ir ļoti laba. Latvijā līdzvērtīga ir tikai degvielas tirgotājiem," teic M. Daugavietis.
Uztura bagātinātāju tirgus ir diezgan ierobežots – viņš vērtē. Domājot par lielāka noieta produktu, jaunākie "Biolat" pētījumi, sadarbojoties ar zinātnisko institūtu "Sigra" Siguldā, vērsti uz lopbarības piedevu bagātināšanu ar skuju ekstraktiem. Šo projektu atbalsta Eiropas Savienība. Pamatīgi iegriežot Finanšu ministrijas noteikums – piecus gadus pēc projekta to nedrīkst komercializēt. "Sēdēsim uz izstrādēm, maksāsim patenta uzturēšanu, bet tirgot neko nedrīkstēs! Mūsu valstī birokrātija ir liela nelaime." Vēl "Biolat" nākotnes plānos ir ieviest ražošanā jaunu augu aizsardzības līdzekli bioloģiskajām saimniecībām, kuru ražotu no skujkoku mizas. Lai piereģistrētu jaunos produktus, jāveic pārbaudes. "Taču Latvijā nav atbilstošu laboratoriju. Meklējām iespēju analīzes veikt ārzemēs – atradām Čehijā, bet tās maksā bargu naudu, un Eiropas projektos tādas naudas nav."
Virsū sēž rinda kontrolējošo institūciju, tāpēc attīstības process ir grūts un lēns – secina profesors. Eiropa prasa nodrošināt nevis produktu kvalitāti, bet tehnoloģijas – viņš rezumē.
Turamies pie pārliecības – ja produkts ir efektīvs, tad reklāma nav vajadzīga, atvadoties teic M. Daugavietis. Viņš katram pircējam, ko sastop vaigā, jautājot – no kurienes guvis informāciju par skuju produktiem? Atbilde esot – no kaimiņiem, draugiem, paziņām. Visefektīvākā reklāma bijusi no mutes mutē – secina profesors.
"Biolat" tehnoloģisko procesu inženieris Ojārs Polis pie iekārtas, kura sagatavo izejmateriālu konfektēm "Silvasept".