"Mazās zivis – reņģes, brētliņas, anšovi – prasa īpašus tehniskos risinājumus un attieksmi. Mazo zivju apstrāde ir efektīva tad, ja tās apstrādā lielu daudzumu vienlaikus, nevis kā lielās zivis – vienu pēc otras," skaidro uzņēmuma pārstāvis.
Mazajām zivīm esot savas nacionālās īpatnības. Piemēram, pie Somijas krastiem ķerta brētliņa atšķiras no tās, kas ķerta pie Polijas krastiem, tāpat atšķirības ir arī atkarībā no gadalaika. "Veidojot iekārtu, jāizprot sugu izmaiņas, ģeometriskie parametri, forma, elastība, ādas un zvīņu īpašības." Tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte, jābūt pārliecinātiem par sevi, jāspēj mācīties un pieņemt atšķirīgo.
Muceniekos tapušie tehniskie risinājumi kļūst interesanti ražotājiem visā pasaulē. Kā piemēru starptautiskajam novērtējumam R. Dlohi pastāsta, ka 2010. gada ziemā Peru, Dienvidamerikā, lidmašīnā tika iekrauta pustonnu smaga krava ar saldētiem anšoviem, kas, šķērsojot Kluso okeānu, nogādāta "PERUZA" ražotnē Muceniekos, lai izmēģinātu uzņēmumā ražoto mazo zivju ķidātāju, kas vienas minūtes laikā spēj nogriezt galvu un iztīrīt iekšas pat 1000 mazajām zivīm. Šī pieredze nākusi gadu gaitā – uzņēmums šogad svin jau 21. jubileju.
No Turcijas līdz Polārajam lokam
Lai gan ražotne darbu sākusi 1991. gadā, dalībnieku un speciālistu pieredze veidojusies jau ilgi pirms tam, strādājot gan "VEF Nestandarta iekārtu rūpnīcā", gan Latvijas zvejniecības kolhozu iekārtu ražošanas iecirkņos. Savukārt nosaukums ar itālisko pieskaņu radies no trīs dibinātāju pirmajiem uzvārdu burtiem. Uzņēmuma dibinātājs Arnis Petrānis vairākus gadu desmitus strādājis par tehnisko direktoru un nestandarta iekārtu iecirkņa vadītāju zvejnieku kolhozā "9. maijs" un tās pēctecē "Auda".
Toreiz, balstoties uz Baltijas jūras izejvielām – reņģēm un brētliņām, kuru apstrādei šeit vajadzēja radīt iekārtas, iegūtas zināšanas. Tagad tās ir kļuvušas ļoti svarīgas un interesantas arī aiz Baltijas reģiona robežām. Tas galvenokārt skaidrojams ar mazo zivju sugu resursu nozīmes izmaiņu. "Mazās zivis kļūst arvien interesantāka izejviela pārtikas rūpniecībai. Ne tikai zivju miltiem, bet arī kā olbaltumvielas, kas ir svarīgāka pārtikas sastāvdaļa."
Pirmais uzņēmuma ražošanas iecirknis tika izveidots Rīgā, Tallinas ielā, vēlāk, ražošanas apjomiem palielinoties, sāktas īrēt ražošanas telpas Krustpils ielā. Taču iecirkņi atradās tālu viens no otra. Tāpēc 2006. gadā iegādāts īpašums bijušajā padomju armijas ciematā Muceniekos. Jau 2007. gada beigās rūpnīcas telpās ražošana noritēja pilnā sparā.
"Mucenieku izvietojums pie Rīgas apvedceļa pats saka priekšā, ka te jābūt industriāliem objektiem. Vieta izdevīga loģistikai, vēl mums ir patīkami lietišķas un ieinteresētas attiecības ar pašvaldību – neesam viens no tūkstoš uzņēmumiem pašvaldībā, kā tas būtu Rīgā." Daži iedzīvotāji gan labprātāk ražotnes vietā redzētu atpūtas zonu. R. Dlohi piebilst, ka aiz uzņēmuma sētas aug sēnes un zaļo priežu mežs.
Šobrīd ražotne jau dēvējama par globāli strādājošu uzņēmumu ar piegādēm visā pasaulē. "Esam aptvēruši lielu daļu pasaules. Tālākais punkts austrumos ir Vladivostoka, rietumos – Kanāda, dienvidos – Turcija un ziemeļos – aiz Polārā loka – Zviedrija. Pa vidu ir Francija, Dānija, Spānija, Lielbritānija, Igaunija, Krievija, Ukraina u. c. valstis."
120 super rokas
Šobrīd ražotnē strādā 24 inženiertehniskie darbinieki, ražošanā un montāžā – 36. 12 cilvēku konstruktoru birojs ir viens no lielākajiem Eiropā mūsu jomā. Zināšanas veiksmīgi attīsta un pielieto gan darbinieki, kuri tikko beiguši mācības universitātē, gan tie, kuru vecums jau pārsniedzis cienījamo 75 gadu slieksni.
Uzņēmums piedāvā plašu iekārtu klāstu: kompleksus pārtikas, farmācijas, ķīmijas, kosmētikas, medicīnas nozarēm, koku stādu apstrādei, arī mobilās kautuves. Šajās jomās ir arī zinoši konkurenti, kas varētu nodrošināt ražotājus ar kvalitatīvām iekārtām, taču "PERUZA" ir viena no nedaudzām kompānijām, kas spēj konstruēt un izveidot nokomplektētu rūpnīcu no zivju izejvielu pieņemšanas līdz gatavās produkcijas atkraušanai. "Pirmo rūpnīcas izveides pieredzi ieguvām 1994. gadā Astrahaņā Krievijā, bet pirmo rūpnīcu projektējām un uzstādījām 1995./1996. gadā Belgorodā Ukrainā. Patlaban lielākās rūpnīcas izveides projekts ir pabeigts, veicot SIA "Karavela", kas pazīstama ar preču zīmi "Kaija", ražotnes apjomīgu modernizāciju.
Arī "Grindex" ražotnēs strādā mūsu iekārtas. Pazīstamās "Rīgas šprotes" daudzviet top uz "PERUZA" izgatavotajām iekārtām." R. Dlohi piebilst, ka apsviedīgais uzņēmums veidojis pat dekorācijas Nacionālajam teātrim un Nacionālajai operai.
"Ražojam konveijeru sistēmas, bet paši nestrādājam kā konveijers. Ir projekts – konstruējam, ražojam, vedam prom un uzstādām. Mums nav super iekārtu, bet mums ir super cilvēki," izrādot plašās ražošanas telpas, teic R. Dlohi.
Projekta realizācija sākas ar dokumentācijas izstrādi. Kad izveidots tehnoloģiskais projekts, darbu sāk konstruktori, kas projektē iekārtas līdz pat sīkākajai detaļai. Tālāk seko darbs cehā, kur pēc rasējumiem tiek konstruētas iekārtas. "Pēc uzdevuma noskaidrošanas ražošanas iekārtas ir jāprojektē telpā, jāparedz visas plūsmas: kā pados izejmateriālu, kur atradīsies to atliekas, tara, cilvēku darba un sanitārās zonas, tehniskais transports utt. Viss jāizplāno tā, lai jauda nebūtu ne par lielu, ne mazu."
"Salaulāti" ar iekārtu
No projekta sākuma līdz iekārtu uzstādīšanai process varot ilgt pat desmit mēnešus. Piemēram, SIA "Karavelas" zivju pārstrādes ceha modernizācijas projekts ildzis pat 13 mēnešus. "PERUZA" darbinieki piedalās iekārtu uzstādīšanā un vajadzības gadījumā pat kādu laiku dzīvo klientu mītnes zemēs.
"Mūsu mērķis ir attīstījies kā inženiertehniskajam un montāžas uzņēmumam, kas veido ražošanas līnijas gan no pašu, gan citu ražotāju specializēti gatavotām iekārtām. Tā ļoti racionāli varam izmantot līdzekļus – esam izveidojuši piegādātāju klasteri, ar kuriem kopā realizējam kopīgus projektus." Uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka ir svarīgi sniegt konsultācijas, palīdzēt atrast labākos risinājumus, īpaši, ja klients veido pirmo rūpnīcu.
Veiksmīgas sadarbības un klientu uzticības pamatā ir gadiem ilga darba rezultāts, radot kvalitatīvas iekārtas un par tām stāstot klientiem. "Jā, ir pieļautas arī kļūdas. Tas aizņem laiku, bet mēs tās vienmēr izlabojam." Izstrādājot ražošanas iekārtas, esot svarīgi atcerēties, ka klients ar tām strādās vismaz 10–15 gadus.
"Vai nu cilvēks ar iekārtu būs nomocījies, to nepārtraukti labos, vai arī – tā neradīs galvassāpes un nesīs peļņu. Tas ir kā iegādāties automašīnu – samaksā, bet vēl nezini, cik labi tā darbosies. Šeit ir līdzīgi. Taču, ja automašīna neapmierina, visdrīzāk to varēs pārdot, savukārt ražošanas līnijai pircēji nestāvēs rindā, jo katra tiek veidota konkrētā klienta vajadzībām. Tas nozīmē, ka pircējs ar mūsu iekārtu ir "salaulāts" uz ilgiem gadiem un viņam tai ir jāuzticas, lai abi dzīvotu laimīgi," iekārtu augstās kvalitātes nozīmi uzsver R. Dlohi.
