Par spīti tam, Rīgas reģionā bezdarba rādītājs ir krietni zemāks par vidējo valstī. Augustā Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 11,3 procenti no visiem darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Pierīgā šis skaitlis ir krietni mazāks – 7,6 procenti.
Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012. gada jūliju samazinājies par 0,3 procentpunktiem. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē augusta sākumā bija 114 689, augusta beigās – 111 542 bezdarbnieki. Darba meklētāju rindas mēneša laikā sarukušas par 3147 cilvēkiem.
Vērtējot reģistrēto bezdarbnieku struktūru pēc bezdarba ilguma, NVA direktore Inese Kalvāne secina, ka nedaudz ir samazinājies to bezdarbnieku īpatsvars, kas statusu saglabā līdz vienam gadam. Tas nozīmē, ka bezdarbnieki, kas aktīvi meklē darbu un kuriem ir pašlaik darba devējam nepieciešamā profesionālā pieredze un prasmes, darbu atrod ātrāk nekā pirms gada. To veicinot arī pieaugušais brīvo darba vietu skaits gan NVA reģistros, gan valstī kopumā. Proti, salīdzinājumā ar 2011. gada 8 mēnešiem par septiņiem procentiem ir palielinājies to personu īpatsvars, kas bezdarbnieka statusu ir zaudējušas, jo ir iekārtojušās darbā, – 2012. gada 8 mēnešos tādi bija 45 %.
"Turpinās tendence palielināties brīvo darba vietu skaitam. Salīdzinājumā ar jūlija beigām NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits augustā palielinājies par gandrīz tūkstoti vakancēm. 2012. gada jūlija beigās NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits bija 4448, bet augusta beigās – 5192," tā I. Kalvāne.
Saskaņā ar NVA datiem viszemākais bezdarba rādītājs ir galvaspilsētā – tikai 7,2 procenti no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem ir darba meklējumos. Pierīgā tie ir 7,6 procenti, bet kūrortpilsētā Jūrmalā – 11,7 procenti. Salīdzinoši Latgalē bez darba ir gandrīz katrs ceturtais darbaspējīgais iedzīvotājs.