"Deivas" medus tiek ievākts Vecpiebalgas pusē. "Tur ir svaigs gaiss, drava dziļi mežā, un reģions pilnīgi neskarts. Iespējams, tāpēc medus izdodas tik gards," spriež uzņēmuma pārstāve Gunta Vībāne.
Taču Stopiņu novadā, Ulbrokā, bišu sastrādātais gardums tiek pildīts traukos, lai piedāvātu pircējam. G. Vībāne atzīst, ka viņu medus nav pats lētākais, un ar Rīgas Centrāltirgus cenām sacensties nevar. Tajā pašā laikā Centrāltirgus medus nevarot sacensties ar "Deivu" kvalitātē. "Pie manis atnāk cilvēki, nopirkuši tirgū medu, rāda un sūdzas. Tikai tad, kad saprot atšķirību, novērtē. Ir pensionāres, kuras par pēdējiem santīmiem nāk pie mums, lai nopirktu medus burciņu. Bet viņas zina, par ko maksā," stāsta G. Vībāne un uzsver, ka ceļš un process no zieda līdz burciņai ir ilgs un sarežģīts, tāpēc medus nav lēts.
Griķi pret prostatu, pienenes – pēc operācijas
"Deivas" veikaliņi atrodami visā Latvijā, līdzīgi kā ziedi un augi, no kuriem bites vāc medu. Uzņēmums ne tikai pats ražo, bet arī iepērk medu no citiem pašmāju biškopjiem, katru gadu meklējot jaunus sadarbības partnerus. "Bitenieki var būt ļoti mazi, var būt arī ļoti lieli, bet galvenais nodrošināt to, ka pircējam varam piedāvāt dažādu medu gan no Rēzeknes, gan Saldus."
G. Vībāne skaidro, ka dažādos Latvijas reģionos iegūstams atšķirīgs medus. Saldus ir Latvijas medainākā apkārtne un tur visvairāk iegūstams dažādu ziedu medus. Griķu medus ir izplatītāks Valmieras pusē, bet meža ziedu medu visvairāk iegūst reģionos gar Krievijas robežu. Salīdzinājumā ar Eiropas dienvidu valstīm, kā arī Krieviju Latvijā iegūtais medus esot daudz garšīgāks.
"Citur medus nav tik aromātisks kā pie mums, jo augu pasaule, no kuriem bites ievāc medu, ir vienveidīgāka," paskaidro G. Vībāne. Katram medum piemīt ne tikai atšķirīgas ārējās pazīmes un smarža, bet arī iedarbība. Piemēram, griķu ziedu medus, kas pēc krāsas ir vistumšākais, gandrīz melns, palīdz aknu un nieru slimību, mazasinības, prostatas ārstēšanā, kā arī spēcina organismu un mazina nervozitāti.
Liepu ziedu medum piemīt antibakteriālas īpašības, un tas darbojas kā atkrēpošanas līdzeklis. To visbiežāk lieto saaukstēšanās, bronhīta un plaušu slimību ārstēšanā. Dažādu ziedu medus labi ietekmē zarnu traktu, aknas, kā arī tonizē organismu un uzlabo tā aizsargspējas. Pieneņu ziedu medu ieteicams lietot pēcoperācijas periodā vai novājināta organisma stiprināšanai bērniem. Meža ziedu medus ieteicams aknu un nieru slimību ārstēšanā, savukārt viršu ziedu medu iesaka lietot vielmaiņas traucējumu ārstēšanā, kā arī profilaksei pret ļaundabīgajiem audzējiem.
Rapšiem pateikts nē
Vienīgā medus šķirne, no kura "Deiva" ir atteikusies, ir rapšu medus. G. Vībāne to pamato ar nespēju kontrolēt, no kādiem rapšu laukiem bites medu vāc. "Rapši ir dažādi, un nevaram garantēt, ka bites medu ievāks no tīra un nemiglota lauka." Lai izvairītos no riska, ka bites ievāc nomiglota lauka nektāru, "Deiva" nolēmusi neriskēt. Miglošanas kaitīgo ietekmi gan uz bitēm, gan medu apliecina negadījums pirms gada, kad pēc ziedoša rapšu lauka miglošanas ar stipras iedarbības insekticīdu Liepupes un Viļķenes pagastos tika noindētas vismaz 400 bišu saimes.
G. Vībāne informē, ka produktu sastāvos tiek izmantotas tikai dabiskas un sertificētas izejvielas, ievāktas Latvijā. "Viena no prioritātēm, kas ir produktu ražošanas pamatā, – lai gatavais produkts būtu pēc iespējas dabiskāks, nepārveidots un bioloģiski aktīvs. Lai tiktu saglabātas medus un citu izejvielu augstvērtīgās īpašības, kas ir labvēlīgas cilvēka organismam. To nodrošina pārdomāti izstrādātais ražošanas process un izmantotais roku darbs," stāsta G. Vībāne.
Tīrs ziedu medus nav vienīgais produkts uzņēmuma preču klāstā. "Deivas" veikala plauktos atrodami arī dažādi medus produkti un maisījumi, piemēram, dzērvenes, valrieksti, zeltsakne, rutki medū. Tāpat uzņēmuma produkcijā ietilpst ziedputekšņi, bišu maize, peru pieniņš, vaska sveces, biškopības inventārs un apģērbs.
Sacukurojies medus – tikpat vērtīgs
Salīdzinājumā ar citiem gadiem uzņēmuma pārstāve zina teikt, ka ražas ziņā šis esot vidējs gads. Savukārt pirms diviem gadiem bijis tik maz medus, ka izpārdoti visi noliktavas krājumi, atceras G. Vībāne. Viņa uzsver, ka medus var droši glabāties vairākus gadus, kvalitāti nezaudējot. Arī pēc ilgākas stāvēšanas sacukurojies medus ir tikpat veselīgs un derīgs, kā tikko sviests. Jo vairāk medū ir glikozes un mazāk fruktozes, jo ātrāk medus sakristalizējas. Kristalizēšanās gaitu ietekmē arī temperatūra un tās svārstības. Visātrāk kristalizējas 13–14 grādu temperatūrā glabāts medus.
Lai izkausētu sacukurojušos medu, to silda līdz 40–45 grādu temperatūrai. Tad tas atkal ir gatavs pildīšanai traukos un pārdošanai. Toties, karsējot medu temperatūrā, kas augstāka par 55 grādiem, izzūd vitamīni un fermenti, tāpēc svarīgi ievērot, lai temperatūra nebūtu pārāk liela.
Pienākot rudenim un vēsākām laikam, kad ziedi pļavās un mežos jau izziedējuši, bites dodas ziemas miegā. G. Vībāne stāsta, ka bites pārziemo kamolos. Līdzīgi kā pingvīni baros cits citam silda sānus, arī bites mainās vietām, lai ikkatrs ik pa laikam nokļūtu vidū, kur siltāks. Saglabājot kamola jeb lodes formu, ir vismazākie siltuma zudumi. Pat tad, kad laukā valda 30 grādu sals, bites uztur plus padsmit grādu temperatūru.
