Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

ZM informēja, ka pirmdien notikušās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes galvenais izskatāmais jautājums bija ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada ieviešanas modelis – vai tas būs pietiekami vienkāršs un vai nodrošinās dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību.

"Eiropas Komisijas (EK) mērķis ir Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana pēc 2020. gada. Šobrīd esošie politikas nosacījumi tiek vienkāršoti, taču vienkāršoto vietā nāk klāt arvien jauni nosacījumi. Tā nedrīkst notikt. EK ir jādara viss, lai samazinātu visdažādāko nosacījumu un prasību apjomu un Kopējā lauksaimniecības politika kļūtu vienkāršāk īstenojama un administrējama," uzsvēra Dūklavs.

ZM atgādināja, ka EK šā gada 1. jūnijā nāca klajā ar regulu kopumu, kas būs pamats ES Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. EK piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanā, nosakot dalībvalsts stratēģisko plānu izstrādi un sasniedzamo rezultātu plānošanu.

Zemkopības ministrs pauda bažas, ka EK iecerētā jaunā politika un stratēģiskā plānošana uzliks pamatīgu slogu uz dalībvalsts pleciem. "Regulas priekšlikumā ietvertā stratēģiskā plānošana var izrādīties sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Turklāt ir jāņem vērā, ka daļa no lauksaimniecības politikas pasākumiem vislabākos rezultātus dos, ja tie būs brīvprātīgi, nevis obligāti," teica Dūklavs. Kopumā ES dalībvalstis patlaban ir iesniegušas vairāk nekā 1500 priekšlikumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada vienkāršošanai.

Jau ziņots, ka EK 1. jūnijā publicēja priekšlikumus par valstīm iedalīto Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 3,042 miljardus eiro. 

ZM aģentūru LETA informēja, ka EK priekšlikumi paredz, ka nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.–2020. gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%. Regulas priekšlikums paredz, ka tiešmaksājumos Latvija saņemtu 2,27 miljardus eiro, tikmēr 2014.–2020. gada perioda regulās minētajās aploksnēs Latvijai bija paredzēti 1,7 miljardi eiro. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā.

Tikmēr atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% Latvijai nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā, proti, Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai Latvijai paredzētais ES finansējums būtu 0,82 miljardi eiro.

EK skaidro, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 365 miljardi eiro, kas apliecinot, ka Kopējā lauksaimniecības politika joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā.