Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kāpēc tā? Par to sarunā ar piekrastes zvejniekiem.

Par zvejnieku ir jāpiedzimst
"Zivis bija, ir un būs, tikai nav zvejnieku, kas tās ķertu,» saka Edgars Zviedris, kurš vada zvejnieku saimniecību "Silzviedri" Saulkrastos. Edgars ir zvejnieks jau septītajā paaudzē un uzskata, ka par zvejnieku ir jāpiedzimst. "Zvejnieks nekad nebūs miljonārs, bet badā nenomirs. Bet, lai nopelnītu, ir jāķer tādas zivis, kuru ir daudz un kuras var pārdot."

"Silzviedru" zvejnieka noķertie asari lielākoties tiekot realizēti Igaunijā, jo Latvijā neesot pieprasījuma pēc tiem. Edgars stāsta, ka roņu dēļ šobrīd aktīvi nezvejo. "Tas neatmaksājas, jo, ieliekot jūrā zvejas rīkus, es tikai pabaroju roņus," šķendējas zvejnieks. "Zivis ir, laši ir, bet nav nozīmes tos ķert, jo es lašus nenoķeršu – es noķeršu roņus!"

Edgars Zviedris teic, ka Latvijā diemžēl netiekot būvētas arī labas, jūrai piemērotas laivas. Pēc savas laivas Edgars devies uz kaimiņzemi Igauniju – uz piejūras pilsētiņu aiz Pērnavas līča. Igauņu vīrs, kurš viņam taisījis laivu, solījis, ka neviena viņa būvētā laiva vēl neesot apgāzusies. "Un tā laiva tiešām ir neapgāžama, ja nepārsniedz kravnesību," apstiprina Edgars.

Lielākā skāde – roņi
Lielu skādi piekrastes zvejniekiem nodarot roņi. To esot daudz, un tie ļoti apgrūtina zvejnieku darbu. Ieraugot murdā no desmit kilogramus smaga laša pāri palikušo asti un galvu, esot skumji un pārņemot dusmas. "Šo problēmu neviens negrib risināt jau 15 gadus," saka Edgars Zviedris. "Par to ir runāts un runāts, bet nekas nenotiek, lai problēma tiktu risināta!" Edgars uzskata, ka roņi zivsaimniecībai nodara lielus zaudējumus, taču kompensācijas par nodarīto postu zvejniekiem nepienākoties.

Arī zvejnieku saimniecības "Zītari Plus" īpašnieks un zvejnieks Valdis Līdums pievienojas E. Zviedra sacītajam par roņu nodarīto skādi. «Kad laši sāk nākt uz nārstu, roņi visu laiku sēž turpat,» saka V. Līdums. "Mēs esam aicinājuši pārstāvjus no zinātniskā institūta "BIOR", lai nāk un fotografē. Murds ūdenī, viens ronis murdam labajā pusē, otrs – kreisajā, vēl divi augšā sēž un skatās. Tur jau lasis nevar tikt iekšā!"

Bijusi sapulce ar "BIOR" pārstāvjiem, kurā runāts par šo problēmu. Solītas ierīces, kas rada ultraskaņu, kura roņiem nepatīk. "No Somijas tādas ierīces bija ievestas, bet, parunājot ar zvejniekiem, noskaidrojās, ka ronis jau pēc nedēļas pie signāla pierod. Turklāt ierīce ir ļoti dārga, un nevar zināt, kā tā strādās atklātā jūrā, viļņos."

Valdis teic, ka piegādā arī taimiņus zivjaudzētavai: "Man ir "BIOR" izsniegtas atļaujas, ķeram zivis ikriem un vedam uz zivjaudzētavu "Tome". Tad nu mums ar tiem roņiem sanāk saskarties diezgan smagi. No 1. oktobra līdz novembrim mēs saķeram to apjomu, kas ir vajadzīgs, bet pa to pusotru mēnesi, kamēr zvejojam, roņi saplēš tīklus tā, ka tikai skrandas paliek. Mēs esam tīkla vienā galā, bet otrā galā ronis jau rauj un plēš ar zobiem taimiņu laukā. Atbildīgie dienesti diemžēl nepalīdz, un ar šo problēmu Latvijas zvejnieki ir spiesti cīnīties gadiem ilgi."

Zvejniecība iet mazumā
"Reņģu zveja šovasar ir laba. Ir arī luči, bet tie šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pašvaki. Lašu un taimiņu roņu dēļ ir maz," par zivju produkcijas apjomiem teic V. Līdums. Pavasarī galvenokārt tiekot ķerti asari. Pārsvarā visi saimniecības "Zītari Plus" sazvejotie asari tiekot realizēti Igaunijā – tur esot lielāks pieprasījums un labāka samaksa.

"Reņģes mēs nododam turpat ostā SIA "Varita". Lašus dodam uz Tomes zivjaudzētavu. Ir arī vasarnieki, kuri nāk pirkt zivis – kad tīklos un murdos ir vimbas, butes. Ja gadās lielākas vimbas un butes, tās arī uzreiz vasarniekiem pārdodam." Daudz esot jūras grunduļu, un arī tos saimniecības "Zītari Plus" saimnieks dodot SIA "Varita". Valdis zina teikt, ka Liepājā jūras grunduļiem esot pavisam cita cena, jo tur tam ir noiets, no tiem ražo konservus. "Pie mums jūras grundulim nav sevišķi noiets. Neatmaksājas arī vest uz Liepāju."

Zvejniekciemā, kas cēli nes seno zvejnieku ciema nosaukumu, šodien esot palikušas vairs tikai trīs četras zvejnieku saimniecības. Kādreiz bijis vairāk, bet tās visas likvidētas. "Tēvi kļuvuši veci, un jaunajiem par to intereses nav, tie izvēlas darīt ko citu, jo jūra nepatīk. Nav intereses saldēt pirkstus un celties trijos naktī," saka V. Līdums.

Saimniecību "Zītari Plus" pārvalda Valdis viens pats. Savulaik abi ar tēvu strādājuši kopā; tēvs bijis kolhoza priekšsēdētājs, bet pirms tam – tālbraucējs kapteinis. "Tagad viņam ir jau pāri 80 gadiem un viņš fiziski vairs nejaudā to darīt," teic V. Līdums, "palīgi ir mani vecie draugi. Jaunajiem nepatīk rokas mērcēt aukstajā ūdenī, un visas tās celšanās trijos naktī, kad jāiet uz stāvvadu... Jaunajiem šis darbs nepatīk.

Es domāju tā: kad mēs, vecie Saulkrastu zvejnieki, metīsim mieru, diez vai kāds to vairs darīs pēc mums. Savulaik, kad mācījos Zvejniekciema vidusskolā, mums bija konkurss "Vai tu mīli jūru?", bet tagad vairs nekas tāds nenotiek. Kādreiz visiem zvejnieku kolhoziem, kas bija pa piekrasti, rīkoja zvejnieku spartakiādes, sievas brauca lāpīt tīklus, veči navigāciju lika utt. Tagad tas viss ir zudis. Bērniem tajā laikā bija interese, gāja uz darbnīcu tīklus lāpīt. Šodien tā vairs nav.

Es šaubos, vai pēc 20 gadiem vispār vairs būs kāds, kurš ies piekrastes zvejā. Vecajiem zvejniekiem jau ir pāri par 75 gadiem, un viņi vairs nejaudā. Viņi var pamācīt ar padomu, savu pieredzi nodot. Visu mūžu pa jūru nodzīvojuši, vīri šodien jūt arī veselības problēmas."

Maijs bijis ideāls reņģu zvejai
Runājot par valsts atbalstu nozarei, V. Līdums pastāsta, ka senāk, vēl padomju laikos, kad bijusi zvejnieku kolhozu savienība, atbalsts bijis, ko nevarot teikt par mūsdienām. "Ja vētra saplēsa murdu, varēja dabūt kompensācijas. Tagad ar to ir lielas problēmas, neviens negrib arī lāgā apdrošināt, jo garantijas tur nekādas nav. Un Eiropas naudu jau dod tikai lieliem projektiem, nevis zvejas rīkiem. Vienkāršākais variants tomēr ir ņemt aizdevumu bankā (ja var dabūt) un taisīt stāvvadu."

Valdis teic, ka viņa saimniecībā ir divi reņģu stāvvadi, vairāki zivju murdi un divpadsmit tīkli. "Ar vieniem tīkliem zvejot – tas ir tikai pašu priekam. Ja grib kaut ko nopelnīt, lai kaut kas ģimenei tiek, tad tam ir jāpieiet stipri nopietni." Nozvejoto reņģu apjoms šovasar (no maija līdz jūnija vidum) bijis labs – pāri par 200 tonnām. "Viss ir atkarīgs no tā, kāds ir laiks. Šogad maijs bija ideāls reņģu zvejai, jo vēja faktiski nebija. Laiks bija ļoti labs. Ja ir stipras straumes un vējš, tad reņģes nenāk malā."