Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Padomē norādīja, ka augļkopji cieta būtiskus zaudējumus pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām, kas vairākkārtīgi samazināja plānoto ražu, aukstā un slapjā 2017. gada vasara traucēja normālu ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai, savukārt siltais laiks 2017. gada decembrī aktivizēja melleņu ziedpumpuru plaukšanu, bet vēlākajā salā tie ļoti cieta.

"No maija šos iepriekšējā gadā bojātos augus turpina iznīcināt Latvijā viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Dārzi izkalst, bet tiem augiem, kas vēl spēj turēties pretī sausumam, birst augļi, savukārt palikušie ir nelieli un nav paredzama to kvalitāte. Tāpat sausais un karstais laiks aktivizē dažādu insekticīdu savairošanos. Tādējādi nozare cieš būtiskus ražas zudumus jau otro gadu pēc kārtas. Latvijas augļkopji lēš, ka, pat ja sausums strauji beidzas, ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 40% apmērā, atsevišķām kultūrām pat vēl lielākos apmēros," teica Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja un LOSP Dārzkopības grupas vadītāja Māra Rudzāte.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs piebilda, ka augļu dārzus nav iespējams pārsēt, izvēloties citu kultūru un tādējādi mazinot zaudējumus, kā to var darīt, piemēram, ar sējumiem vai dārzeņu kultūrām. "Atjaunojot sausuma dēļ izkritušos kokus, krūmogulājus, līdz nākamai ražai jāgaida gadi, tādējādi augļkopis vairākus gadus tikai iegulda līdzekļus, negūstot ienākumus," viņš sacīja.

Latvijas Augļkopju asociācijas aplēses liecina, ka neatkarīgi no Latvijas reģiona šogad cieš visas kultūras, dzērveņu ražas zudumiem sasniedzot 90%, ābelēm, bumbierēm – 40–50%, saldajiem ķiršiem – 50–80%, krūmmellenēm – 40%, zemenēm – 60%, bet ogulājiem, tostarp jāņogām, upenēm, ērkšķogām un avenēm, – 70%.

LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 60 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.