Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā uzver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 eiro par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 eiro par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas, skaidro Baldzēns.

Viņš norādīja, ka vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām LBAS redz ar ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu.

Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs. "Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās ar darbiniekiem – Latvijā darba samaksas daļa iekšzemes kopprodukta ir par 3% mazāka nekā Vācijā, un šie 3% nozīmē 840 miljonus eiro, kas savukārt uz vienu nodarbināto Latvijā ir ap 78 eiro mēnesī jeb 936 eiro gadā. Ir jāņem vērā nodokļu slogs tieši darbiniekam," uzsver Baldzēns.

Pēc LBAS rīcībā esošās informācijas, salīdzinot ar Baltijas valstīm, Latvijas darbinieka nodokļu slogs ir par 9–9,4% lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Turklāt, ja rēķina darbinieku neto darba samaksu no 1000 eiro "uz papīra", tad Latvijas darbinieki saņem par 60 eiro mazāk nekā Lietuvas, kas nozīmē, ka Latvijas darbinieki ir zaudētāji reālajā darba samaksā "uz rokas". Turklāt Lietuvas darbinieku pirktspēja arī ir par 10–12% augstāka nekā Latvijā, skaidro LBAS.

Vienlaikus Lietuvā piemaksa par virsstundām ir 50% tad, ja virsstundas tiek strādātas darba laikā, bet, ja tās ir ārpus darba grafika, tad piemaksa ir 100% apjomā, turklāt piemaksa par darbu svētku dienā ir 150%. Savukārt Igaunijā darbiniekam ir izvēle – var izvēlēties piemaksu naudā 50% apjomā vai arī 100% apmaksātu atpūtas laiku, bet par darbu svētku dienās Igaunijas darbinieki saņem 250% piemaksu, atgādina arodbiedrību savienība.

Baldzēns uzsvēra, ka Latvijas darbinieki ir čakli un strādīgi un, kā rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati, Latvijas iedzīvotāji strādā ilgāk un vairāk par 20 Eiropas Savienības dalībvalstu darbiniekiem. "Nostrādāto stundu skaits gadā vidēji uz vienu Latvijas darbinieku ir 1910, Lietuvas – 1885, Igaunijas – 1855 un Vācijas – 1363 stundas. Tātad strādājam 547 stundas gadā vairāk par Vācijas darbinieku, kas ir vairāk nekā trīs mēneši normālā darba laika – 68,4 dienas, bet darba samaksa ir daudzkārt mazāka," skaidro LBAS priekšsēdētājs.

Pēc LBAS paustā, 30. maijā virsstundu jautājums tiks skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.