Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2%, kā arī neuzrādītie darbinieki - 17,4%.

Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka atzina, ka lielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kurām arī ir vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs.

Vienlaikus Sauka norādīja - ir cerības, ka nodokļu reformas rezultātā aplokšņu algu un neuzrādīto ienākumu komponente mazināsies, tomēr to rādīs laiks.

Pēc viņa teiktā, pērn vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpa no valsts, Latvijā bija 17,1%, kamēr Lietuvā tā bija 12,8%, bet Igaunijā - 9,7%. "Igaunijā situācija ir labāka, iespējams tāpēc, ka tur jau ir stājušās spēkā lietas, kuras paredz arī Latvijas jaunā nodokļu reforma," pieļāva Sauka.

Viņš piebilda, ka atbilstoši pētījuma datiem vidējā algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts, Latvijā pērn bija 20,9%, Igaunijā - 18,1%, bet Lietuvā - 15,2%. "Aplokšņu algas Latvijā pieaug, bet tās pieaug arī Igaunijā un Lietuvā," teica Sauka, norādot, ka starp Baltijas valstīm šajā ziņā nav būtiskas atšķirības. Tāpēc joprojām ir jāstrādā pie aplokšņu algu īpatsvara samazināšanas.

Pētījuma dati arī liecina, ka nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars Latvijā pērn veidoja 6,5% no IKP, kamēr Lietuvā tas bija 8,6%, bet Igaunijā 7%. Pēc Saukas teiktā, Latvijā tie pārsvarā ir mazi uzņēmumi, un ir nepieciešams pastiprināt kontroles, lai šādu situāciju novērstu.

Latvijā, pēc pētījuma datiem, lielākais ēnu ekonomikas apmērs ir Rīgā un Pierīgā, bet no nozarēm - būvniecībā.

2016. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 20,7% no IKP, kas bija mazāk nekā gadu iepriekš.