Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotājcenas minētajā laika periodā ir augušas par 4%, bet eksportētajai produkcijai - par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas gada laikā palielinājušās par 3,2%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Būtiskākā ietekme cenu pieaugumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, pārtikas produktu ražošanā, elektroenerģijas tirdzniecībā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Savukārt 2018.gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,2%.

Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis mēneša laikā palielinājies par 0,1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieaudzis par 0,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis salīdzinājumā ar februārī palielinājies par 0,1%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,6%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija dzērienu ražošanā.

Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz vairāk nekā 600 uzņēmumu, kuri indeksa aprēķiniem katru mēnesi Centrālajai statistikas pārvaldei paziņo apmēram 2,6 tūkstošus cenu, no tām apmēram 1,4 tūkstošus par vietējā tirgū un apmēram 1,2 tūkstošus par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.