Plāni sadārdzinās, mērķi attālinās
Sākotnēji "Park Hotel Ķemeri" bija plānots atklāt šā gada maijā, tomēr, ņemot vērā biznesa attīstības plāna maiņas, viesnīcas atklāšana pārcelta uz aiznākamā gada vasaras sezonu. Kāpēc tieši mainījušies biznesa plāni, publiski netiek pausts.
Tiesa, pašlaik pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. Paredzams, ka vasaras sākumā tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un turpināti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, ņemot vērā izvēlētā viesnīcu operatora standartus.
Pašlaik viesnīcas ēkā pabeigti remontdarbi un ar mēbelēm labiekārtoti viesnīcas pilotnumuri. Zināms, ka Ķemeru sanatorijas pārveide par pieczvaigžņu viesnīcu "Park Hotel Ķemeri" varētu izmaksāt 22 miljonus eiro.
Pēc Ķemeru bijušās sanatorijas atjaunošanas posma sekos arī otrais – taps labsajūtas (wellness) klīnika, ko plānots atklāt 2022. gadā. Tā pirms diviem gadiem tika paziņots preses konferencē "Baltās pils" dārzā. Par godu labajiem nodomiem bija paredzēts pacelt debesīs virs Ķemeriem gaisa balonu. Diemžēl, kā toreiz ievēroja "Rīgas Apriņķa Avīze", spēkā pieņēmās vējš, un lidojums tika atcelts.
Nu jau tālajā 2016. gada vasarā toreizējais Jūrmalas Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs pieminēja plānus, kurus īstenos investori, bet pārliecinošāk runāja par to, ko nodomājusi darīt Jūrmalas dome pati.
Vide jāsakārto
"Dabas tūrisma centrs Ķemeros iecerēts kā unikāls Jūrmalas "enkurobjekts", kura īstenošana palīdzēs atdzīvināt Ķemeru teritoriju," nesen skaidroja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS). Te viņam jāpiekrīt, jo vide ap "Balto pili" pašlaik nav pārāk pievilcīga. Tādu to padara ne tikai bijušā kūrorta grausti, bet arī gar ielas malām ratiņkrēslos sēdošie invalīdi, kas no Rīgas atvesti uz Ķemeru sociālo māju.
"Līgums paliek līgums – tas jāpilda," neformālā gaisotnē "Rīgas Apriņķa Avīzes" korespondentam sacīja kāda Jūrmalas domes amatpersona, kura savu vārdu nevēlējās minēt. Taču drupas, nekopts parks un personas, kas, pilnīgi skaidrs, nepārstāv labvēlīgu vidi, tiešām nav labākie kaimiņi pieczvaigžņu viesnīcai.
Tāpēc pašvaldība plāno gan sakārtot Ķemeru kultūrvēsturiskā parka teritoriju, atjaunojot kultūrvēsturiskos objektus, celiņus, apgaismojumu, parka arhitektūru un labiekārtojuma elementus, gan pilnveidot mežaparka infrastruktūru, atjaunojot vēsturisko sasaisti starp Ķemeru sanatorijas kompleksu un "Meža māju".
Parka pārbūves un atjaunošanas projekts ir iekļauts un apstiprināts Jūrmalas pilsētas investīciju plānā 2017.–2019. gadam. Kopējās parka pārbūvei un atjaunošanai plānotās izmaksas, ieskaitot būvprojekta izstrādi, tiek lēstas aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir seši miljoni eiro, Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 900 tūkstoši eiro, bet valsts budžeta dotācija – 158 tūkstoši eiro.
Jūrmalas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca celta 19. gadsimta beigās. Pašlaik tā ir labā stāvoklī un pilda vietējā pareizticības centra funkcijas. Padomju laikos uz šejieni nāca atpūtnieki, kuri ticēja Ķemeru sērūdeņu brīnumainajām īpašībām.
Vai kāds mācās no savām kļūdām?
Interesanti, ka pirms pieciem gadiem, tātad ap to laiku, kad parādījās kārtējais investors ar kārtējiem solījumiem piešķirt Ķemeru sanatorijai jaunu elpu, kādā no Latvijas Televīzijas komerckanāliem uzstājās Jūrmalas domes priekšsēdētājs G. Truksnis. Viņš sacīja, ka negribot skriet vilcienam pa priekšu, bet šķietot, ka pēc pieciem gadiem Ķemeri būs tādi, ka pazīt nevarēs: darbosies sanatorija un kūrortpoliklīnika, būs rekonstruēta Ķemeru stacijas ēka un sanatorijas parks, novāktas sanatorijas "Līva" drupas, ūdenstornis kļūs par tūrisma objektu un darbosies interaktīvs tūrisma centrs un tamlīdzīgi.
Kā tolaik skaidroja pilsētas mērs, Ķemeru atdzimšanai līdz 2020. gadam paredzēts tērēt 20 miljonus eiro. Toreiz viņš tikai garāmejot pieminēja pašu Ķemeru sanatoriju, vien piebilstot, ka no ēkas pagrabiem izsūknēts ūdens un tā vismaz kaut kā tiekot uzturēta, bet gan jau būšot labi.
Ķemeru parka lapenes, kas saistītas ar sērūdeņu avotiem, vienmēr ir uzskatītas par pilsētas vizītkarti un ar atjaunotu spožumu tiks saglabātas arī turpmāk.
Tagad gan pa starpu ir bijušas pašvaldību vēlēšanas, un "pilsētas tēvu" plānos šis tas, šķiet, mainījies. Vismaz redzams, ka skaidrāki kļuvuši vides sakārtošanas plāni. Taču grūti teikt, vai Jūrmalas dome kaut ko ir mācījusies no agrākās pieredzes ar investoriem, kuru naudas maisi glabājas Kipras ofšoros.
Te gan jāsaka, ka Jūrmala nav vienīgā pašvaldība valstī, kas pēcprivatizācijas un investoru gaidīšanas laikā piedzīvojusi vienu otru vilšanos un sapņu sabrukumu. Tepat Pierīgā dzīvība tā arī nav atgriezusies kādreiz ne mazāk slavenajā Baldones sanatorijā. Arī tur privātās rokās nonākušais objekts diezin vai tik drīz un vai vispār atdzims.
Pieredze liecina, ka labāk klājas tām vietām, kuras ar savām idejām aizpilda vietējie iedzīvotāji vai tie, kas par tādiem patiesi vēlas kļūt.
