Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nodokļu parāds pārsniedz pusotru miljonu
Kā vēsta ziņu avoti, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, uzņēmumam "Carnikavas konservi" šā gada 7. martā bija izveidojies 1,66 miljonu eiro liels nodokļu parāds valstij.

Savukārt informācija no avota "Firmas.lv" liecina, ka "Carnikavas konservi" pērn neguva ieņēmumus no pamatdarbības, bet uzņēmuma zaudējumi bija 329 477 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2000. gadā, un tā pamatkapitāls ir 478 520 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Leonīds Sidorovs (79,87%).

Jau labu laiku Valsts ieņēmumu dienesta "melnā saraksta" līderos
Kā viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī SIA "Carnikavas konservi" tika minēts jau 2012. gada jūlijā, kad tika publicēts saraksts ar 100 lielākajiem valsts nodokļu nemaksātājiem. Tolaik "Carnikavas konservi" valstij bija parādā 752 200 latu jeb mazliet vairāk par miljonu eiro. Skaidrojot savas nedienas, uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis L. Sidorovs "Rīgas Apriņķa Avīzes" korespondentam pirms gadiem pieciem pauda pārliecību, ka nodokļu parāda piedziņa nenotiks, jo uzņēmumam turpinās tiesvedība par Valsts ieņēmumu dienesta auditā aprēķinātā parāda atzīšanu par kļūdainu.

"Noliedzam, ka mums ir nodokļu parāds, bet nevienā punktā viņiem nav taisnība. Man ir pārliecība, ka tiesu vinnēsim pilnīgi un neglābjami," toreiz pauda L. Sidorovs un piebilda, ka negrasās "valstij atmaksāt nevienu kapeiku".

Viņaprāt, aprēķinātais nodokļu parāds esot vien kļūmes rezultāts. Uzņēmums 2006. un 2007. gadā iegādājies konservu ražošanai nepieciešamās izejvielas – eļļu no vairākām firmām, kuras it kā krāpušās ar nodokļu nomaksu. Tāpat, eksportējot produkciju uz Lietuvu, kaimiņvalsts uzņēmēji bijuši negodprātīgi un krāpušies ar nodokļiem. Valsts ieņēmumu dienests gan visus pārkāpumus pamanījis, taču nodokļu nemaksāšanu "piešuvis" tikai "Carnikavas konserviem".

Vēl L. Sidorovs stāstīja, ka tolaik uzņēmums nodarbinājis 300 strādājošo. Daļa no viņiem četrus gadus pēc darbības pārtraukšanas joprojām esot bez darba. Tieši VID audits bijis iemesls, kādēļ Carnikavas lielākais uzņēmums pārtraucis ražot.

Tā laika presē var atrast ziņas, ka pēc nonākšanas grūtībās par aptuveni 1,5 miljoniem latu 2007. gadā izdevies pārdot konservu fabrikas ēkas Zušu ielā 30, kā arī blakus īpašumu Zušu ielā 32. Zīmīgi, ka kompānija – jaunā īpašniece – piederējusi četrām mazpazīstamām fiziskām personām, bet tās vadītājs – ak, kāda sakritība! – Leonīds Sidorovs.

Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" tolaik bilda L. Sidorovs, konservu ražotnes telpas stāvot tukšas. Viņš gan pieļāva, ka, uzvarot tiesas prāvā, konservu ražošana Carnikavā varētu atsākties un šādā gadījumā darbā varētu atgriezties speciālisti, kuriem tagad neesot iespēju likt lietā savas profesionālās iemaņas zivju pārstrādē.

Ap to laiku mainījusies arī SIA "Carnikavas konservi" juridiskā adrese. Uzņēmums, kā pamanījusi RAA, no Carnikavas pārcēlies uz Rīgu.

Ražotnes vietā klajš lauks
Pašlaik Carnikavā, vietā, kur kādreiz darbojās zvejnieku kolhoza "Carnikava" zivju cehs un vēlāk uzņēmums "Carnikavas konservi", ir klajš lauks. Ēkas, kur tika ražoti "Carnikavas konservu" populārākie izstrādājumi šprotes un nēģi, ir nojauktas. Vietējie iedzīvotāji baumo, ka apmēram četrus hektārus lielā platība varētu tikt apbūvēta ar privātmājām. Pašvaldībā gan par šādu ieceri neviens neko nezina, jo privātās zemes īpašnieks savus plānus vēl nav atklājis.

Savukārt Carnikavas iedzīvotājs Jānis Kartupelis, kura uzņēmums "Gaujas nēģi" turpat Carnikavā nodarbojas ar nēģu pārstrādi, "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka "Carnikavas konservi" sākotnēji bijis visai veiksmīgs kādreizējā zvejnieku kolhoza zivju ceha darbības turpinājums. Produkcija gājusi uz Krievijas tirgu, galvenokārt Maskavu. Uzņēmuma ziedu laikos tur bijuši nodarbināti simtiem strādnieku – ne tikai vietējie, bet ar autobusu vesti arī no citām vietām, pat no Salaspils. Darbs ritējis trīs maiņās.

Cilvēki, kas paši uzņēmumā strādājuši, bet nevēlējās, lai viņu vārds izskanētu presē, atcerējās, ka pēc tam, kad Carnikavas zvejnieku kolhozā notikusi privatizācija, zivju cehs vispirms kļuvis par SIA "Carnikava", tad par akciju sabiedrību "Carnikavas konservi" ar valdi un padomi. Sarežģījumi ražošanā sākušies 1998. gadā, kad Krieviju piemeklēja ekonomiskā krīze, kas atkārtojās arī 2002. gadā. Ar uzņēmumu nesaistītie carnikavieši uzskata, ka pēc krīzēm uzņēmums vairs tā arī nav spējis atkopties.

Bijušie darbinieki iezīmē sarežģītāku ainu. Lai izdzīvotu konkurences apstākļos, ar zivju kūpināšanu vien bijis par maz, tāpēc jau pēc pirmās Krievijas ekonomiskās krīzes nolemts ražot konservus. Taču tam bijuši vajadzīgi ieguldījumi, piemēram, jāuzbūvē savs siltuma mezgls, kura būvei finanšu līdzekļi bija jāaizņemas. Tāpat lielu naudu maksājusi arī Eiropas sertifikāta iegūšana, lai Carnikavas produkciju varētu pārdot Vācijā, Lielbritānijā un pat ASV.

Tad kādā brīdī strādnieki sapratuši, ka uzņēmums ir pārdots, šķiet, kādam Norvēģijas fondam. Pēc kāda laika – ap 2002. gadu – parādījies L. Sidorovs, kurš kā uzņēmējs it kā bijis pazīstams arī Engures pusē. Taču īsti glābjams jau vairs nekas neesot bijis. Tie, kuri laikus neaizgāja no uzņēmuma, ļoti iespējams, algu gaida vēl šodien," sacīja kāda no bijušajām "Carnikavas konservu" darbiniecēm.

Ne ar vienu no maksātnespēju pieteikušā uzņēmuma SIA "Carnikavas konservi" pārstāvjiem "Rīgas Apriņķa Avīzei" sazināties neizdevās.