Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iespēja ar laiku izpirkt nomāto zemi no pašvaldības ir neliels instruments, kā palīdzēt laukos atgriezties jauniem cilvēkiem, arī no ārzemēm, lai lauki nepaliktu tukši, saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

– Teicāt, ka noteikumi, kas tapuši pēc Latvijas Pašvaldību savienības iniciatīvas, pieņemti krietni par vēlu. Kādā ziņā par vēlu?
– Visos zemes reformu likuma grozījumos esam runājuši, ka jādod iespēja pašvaldībām uz vietas lemt, kā iedzīvotājiem, kuriem nebija mantojuma, palīdzēt tikt pie zemes īpašuma, jo, grozot normatīvos aktus, arvien sarežģītāk ir iegādāties zemi cilvēkiem, kuriem līdz šim nekas nav piederējis. Šī nav jauna norma. Baltvācu atstāto zemi no valsts varēja izpirkt tikai caur nomu. Arī 90. gadu sākumā šāda norma pašvaldībām atļāva privatizēt objektus un dot tos nomā ar izpirkuma tiesībām. Pati biju pašvaldības vadītāja, un tā darījām, atbalstot uzņēmējus.

Jaunie noteikumi, ka, sākot ar nomas līguma ceturto gadu, nomniekam ir tiesības nomāto lauksaimniecības zemi izpirkt, ļauj, pirmkārt, cilvēkiem vieglāk uzsākt saimniekot, otrkārt, tā ir laba garantija, ka iedzīvotāji nodarbosies ar lauksaimniecību, jo vismaz trīs gadus jau būs saimniekojuši uz tās. Turklāt, ja izpilda noteiktos nosacījumus, nomas maksa tiek ieskaitīta izpirkuma maksā. Un ir iespēja, ka būs vēl viena iztikusi ģimene!

Cik stundu esam nosēdējuši Saeimas Tautsaimniecības komisijā, plosoties par dažādiem ierobežojumiem, lai zemi neuzpērk uzpircēji, kas pēc tam to dārgi pārdod tālāk!

– Vai nav tā, ka daudzi jau ir pārcēlušies no laukiem uz reģionu centriem vai ārzemēm un šāds instruments vispār vairs nav vajadzīgs?
– Nē, visi vēl nav pārcēlušies. Ir pašvaldību atbalsts gan no maziem, gan lieliem novadiem, ka šāds instruments ir vajadzīgs. Bet, protams, to ieviešot ātrāk, tas būtu bijis daudz efektīvāks.

Turklāt ierosinājums nāk arī no jaunajiem zemniekiem. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs rīko konkursu "Laukiem būt", kurā piedalās jaunieši, kas studējuši vai vēl studē lauksaimniecību un grib atgriezties laukos. Viņi saka: vecākiem nav zemes, kuru atdalīt, un to nevar arī iegādāties, jo visu nopērk lielsaimnieki. Lūdzu, palīdziet mums!

Izmaiņas ir atsaukšanās šiem jaunajiem cilvēkiem, kuri negrib braukt prom, bet vēlas palikt Latvijā. Tas ir viens mazs instruments, ar kura palīdzību varam noturēt vēl kādu jaunu ģimeni, kas redz, ka, saimniekojot laukos, var gūt ieņēmumus un dzīvot iztikuši. Noteikums, ka tiem, kuri grib nomāt neapbūvētu lauksaimniecības zemi, nevar būt īpašumā zeme, ir kompromisa lēmums, arī tāpēc, lai teritorijās būtu vairāk cilvēku, kuriem ir ienākumi.

– Bet kas būtu jauno izmaiņu mērķauditorija? Vai tie, kuri no pilsētas pārceltos dzīvot uz laukiem, vai arī tie, kuri dzīvo reģionos uz vietas?
– Tie būtu jauni cilvēki, kas beidz arodskolu, tehnikumu vai augstskolu. Jaunas ģimenes ar bērniem, kuras no ārzemēm grib atgriezties Latvijā. Tādas ir. Tad uzreiz nav jāmaksā lielas summas, lai iegūtu īpašumā zemi.

– Bet galvenais virziens aizvien vēl ir prom no Latvijas, nevis braukt atpakaļ...
– Lai vai kā – šī ir maza, bet tomēr iespēja pagriezt šo virzienu otrādi.

– Labi, tagad ir iespēja ar laiku īpašumā iegūt zemi. Bet ko lai audzē, jo arī pārdot nav tik vienkārši?
– To gan neviens cits uzņēmēja vietā neizdomās. Tas ir jāizdomā pašam. Jāaudzē tas, kas ir vajadzīgs un ar ko var ieiet tirgū. Jākooperējas! Ir pašvaldības, kas palīdz uzsākt saimniekošanu. Divas pašvaldības nāca pretī maziem uzņēmējiem un apmaksāja stendu Rīgas Centrāltirgū. Bet, piedodiet, nebija, kas katru dienu nodrošina produkciju, tāpēc stendu nācās slēgt.

Pašvaldības palīdz atvērt mājražotāju veikalus, sākotnēji palīdzot ar finansējumu un ēkām. Ir pozitīvi piemēri, piemēram, Jelgavas un Kuldīgas novadā. Ir pašvaldības, kas izsludina projektu konkursus biznesa uzsākšanai. Arī iepirkumos pašvaldības vairāk gribētu redzēt savējos. Bet uzņēmējiem ir jābūt gataviem ražot vairāk un ne katrreiz skatīties, ka izdevīgāk pārdot dārzeņus uzpircējam, jo tam cena ir labāka, lai gan ar pašvaldību iepirkumā noslēgts ilgtermiņa līgums vairākus gadus uz priekšu, tiesa, varbūt par nedaudz mazāku cenu. Labi, šajā reizē būsi "uzvārījies", bet zini, ka vairāk līguma nebūs. Un ko darīt pašvaldībai? Pēc dārzeņiem uz "Maximu" iet?

– Līdz šim, ja nomāja zemi no pašvaldības, nomniekam nebija pirmpirkuma tiesību. Vienīgais pārdošanas veids ir izsole. Kas notiek ar šiem "vecajiem" nomas līgumiem? Vai tos var pārslēgt tā, lai turpinātu nomāt šo zemi jau ar izpirkuma tiesībām?
– Noma nav šķērslis! Tie, kas nomā zemi, var pieteikties uz zemes nomu ar izpirkuma tiesībām, ja pašvaldība lemj un izsludina pieteikšanos.

– Nomas maksa zemei ar izpirkuma tiesībām noteikta 4,5% no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet, ja to nomā bez izpirkuma tiesībām, tā ir 1,5%.
– 4,5 % ir diskusijā pieņemta maksa. Jaunie noteikumi nosaka, ka kadastrālā vērtība visu nomas termiņu nemainīsies. Turklāt samaksātā nomas maksa tiks ieskaitīta izpirkuma maksā.

– Pēc Valsts zemes dienesta datiem, vislielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir Latgales puses pašvaldībām – Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Dagdas, Ilūkstes novadā. Tātad vairāk būtu jābrauc uz Latgali, jo tur ir brīva zeme. Turklāt vēl liels bezdarbs, un, pēc statistikas datiem, tas ir reģions, no kura uz ārzemēm ir aizbraukuši visvairāk cilvēku.
– Zinu jaunās ģimenes, kas ir atgriezušās arī Latgalē, audzē dažādas kultūras, arī melones un arbūzus. Kāda meitene, pabeigusi Jelgavas Lauksaimniecības universitāti, tagad nodarbojas ar stādu un zaļumu audzēšanu. Tiesa, viņa nevarēja izmantot jaunās iespējas, bet esmu pārliecināta – par tām būtu bijusi ļoti priecīga. Laukos ir jauni cilvēki, un viņus gaida!

Latgales bezdarbu vajag analizēt mazliet citādi. Šajā reģionā ir daudz mazo saimniecību. Ja uz viena vārda ģimenē ir reģistrēta saimniecība, tad otrs varbūt ir bezdarbnieks un saņem arī atbalstu no pašvaldības.


Pilnu interviju lasiet portālā LVportals.lv.