26.02.2018 10:44

"Konfelādes stāsts": viss sākās mājas virtuvē ar katliņiem un pavarnīcām

Autors  Una Griškeviča
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Uzņēmīgie ķekavieši Ginta un Māris Logini cer, ka viņu ražojumi jau pavisam drīz sāks ceļu uz Eiropu. Pamati eksportam jau ielikti. Uzņēmīgie ķekavieši Ginta un Māris Logini cer, ka viņu ražojumi jau pavisam drīz sāks ceļu uz Eiropu. Pamati eksportam jau ielikti. no privātā arhīva

Tie, kuri apmeklē pārtikas izstādes Ķīpsalā vai mājražotāju tirdziņus, iespējams, pamanījuši, ka veselīgo saldumu klāstu jau kādu laiciņu papildinājusi "Konfelāde" – marmelāde no dabīgām sulām. Gan šis kārums, gan nu jau arī īpašie bezcukura sīrupi top, pateicoties divu uzņēmīgu ķekaviešu – Gintas un Māra Loginu – iniciatīvai.

Sīrups kā sociāls projekts
Par savu pirmo produktu – konfelādi – Ginta teic: "Tas ir mūsu biznesa prozaiskais sākums. Mans vīrs Māris, kurš pēc profesijas ir autoatslēdznieks, ļoti seko līdzi tam, kādu pārtiku viņš uzturā lieto. Viņš pamanīja, ka mūsu Ķekavas piemājas dārziņā rudenī iet postā augļi, tāpēc izdomāja, ka to visu varētu likt lietā, sākot ražot marmelādi, kas fonētiski skan līdzīgi viņa vārdam, ir garšīga un iespējami veselīga – no dabīgajām sulām, bez krāsvielām un konservantiem un ar minimālu cukura daudzumu."

Savukārt par nesen tapušo jaunumu – sīrupiem, kuru saldināšanai tiek izmantota stēvija, kas ir dabīgs augs ar ļoti saldām lapām, – mana sarunu biedrene saka: "Būtībā tas ir sociāls projekts. Nesen piedalījos vienā jauniešu apmaiņas projektā ārvalstīs, kas bija saistīts ar diabētu. Gatavojoties šim projektam, izmantoju Latvijā pieejamos materiālus un biju ne tik daudz pārsteigta par diabēta slimnieku skaitu, cik par to cilvēku skaitu, kuri atrodas šīs slimības riska zonā. Un vēl, parunājot ar ārstiem, uzzināju faktu, ko, iespējams, daudzi nezina, proti, ja cilvēks slimo ar kādu no onkoloģiskajām slimībām, vēža šūnas barojas tieši no cukura."

Visu to apjaušot, Ginta secinājusi, ka cilvēkiem nepieciešama alternatīva – garšīgs un vienlaikus veselībai nekaitīgs produkts, taču tādu faktiski nav daudz. "Tā tapa mūsu jaunums – sīrups karstajiem dzērieniem, kam ierasto balto cukuru nolēmām aizstāt ar vienīgo dabīgo saldinātāju – stēviju, kas nesatur ne kalorijas, ne cukurus, ne citas kaitīgas vielas. Stēvija ir daudz saldāka par cukuru."

Receptūra tikusi izstrādāta pusgadu, un tas nepavisam neesot bijis vienkāršs process, turklāt Eiropā šim produktam uzņēmēji pagaidām nav atraduši analogu. "Līdz ar to mūsu sīrupi, kas top no dabīgām izejvielām – sulām, augļu ekstraktiem un stēvijas –, ir produkts, ar ko lepojamies!" teic Ginta Logina. Visas šīs izejvielas saliekot kopā, sanācis ļoti garšīgs produkts, ko varot likt gan pie kafijas, gan piena un kefīra, gan salātiem un pat gaļas ēdieniem un marinādēm, zivīm un kokteiļiem.

"Vārdu sakot, cilvēki šos sīrupus liek klāt visam, kam, viņuprāt, vajadzīgs saldums," smejas Ginta un jau pavisam nopietni piebilst, ka laika gaitā visu produkciju viņi centīsies pārveidot par bezcukura produkciju.

Sapnis par ārzemju tirgus iekarošanu
Sulas savam uzņēmumam Logini iepērk gan no Ķekavas apkaimes saimniecībām, gan patālāk, piemēram, Ventspilī, saimniekojošiem zemniekiem. "Pārāk daudz saimniecību nemaz neražo mums nepieciešamās dabīgās sulas," teic Ginta un atgādina to, ko daudzi jau pamanījuši – ka Latvijā jebko ražot ir dārgi. Līdz ar to, šķiet, loģisks ir nākamais jautājums: cik viegli vai grūti mazajam uzņēmējam pašlaik Latvijā ir izdzīvot un darboties? "Esam sākuma posmā, tāpēc par kaut kādu peļņu runāt nevaram," atzīst Ginta, piebilstot – par cerību pelnīt varēs runāt tikai tad, kad radīsies iespēja saražoto produkciju eksportēt.

Tomēr par sadarbību ar valsts iestādēm Ginta Logina teic vislabākos vārdus. Īpaši viņa priecājas par iespēju darboties Jūrmalas Biznesa inkubatorā. "Sadarbojāmies ar viņiem pirmsinkubācijas periodā, pusgadu pirms ražošanas sākšanas, un tagad esam uzņemti inkubatorā kā perspektīvs un progresīvs eksporta uzņēmums. Inkubatorā mūs atbalstīja gan ar padomiem, konsultācijām un apmācību, gan arī palīdzēja izpētīt, ka šādā ražošanas jomā mums konkurentu pagaidām nav. Tur arī palīdz saprast, vai biznesa ideja ir vērtīga vai tomēr labāk mest pie malas. Esam konsultējušies arī par marķējumu un citiem svarīgiem jautājumiem. Nekad neviens nav atteicis," par veiksmīgo sadarbību, uzsākot savu biznesu, saka Ginta.

Un vēl viņa atzīst, ka acīmredzot ideja tieši par šādu produkciju bijusi veiksmīga, jo Logini ar saviem sīrupiem un konfelādi vairākkārt viesojušies Latvijas stendā lielajā pārtikas izstādē Vācijā. Savukārt par to, ka viņu ražojums interesē ārzemniekus, uzņēmīgie ķekavieši pārliecinājušies, jau otro gadu darbojoties Ziemassvētku tirdziņos Doma laukumā: "Strādājot ar tūristiem, sapratām, par ko ir vislielākā interese un kurā virzienā mums vajadzētu darboties. Pieredze mums vēl ir maza, bet viss ir procesā."

Viss pašu rokās
Klausoties Gintas stāstītajā, šķiet, ka sīrupu ražotnē darbojas vesela komanda, taču uz šo jautājumu viņa lakoniski atbild: "Divi! Mēs ar vīru." Kādu laiku Logini sadarbojušies ar Nodarbinātības valsts aģentūru un devuši darbu jaunietēm ar īpašām vajadzībām, taču nu viņi atkal palikuši divatā.

"Tagad visu darām paši un vēl uzņemam ekskursijas. Protams, tas it kā atņem laiku, taču patiesībā man tas ļoti patīk," atzīst Ginta, kuras pirmā izglītība ir skolotāja. Tāpēc viņa šīs ekskursijas zināmā mērā uzskata arī par sociālu projektu, jo var pastāstīt bērniem par veselīgiem našķiem un to, ka kolu un fantu vai pārcukurotos saldumus var aizstāt ar dabīgām un garšīgām lietām. "Tā ir laba reklāma, un pašlaik tieši strādājam pēc principa "no mutes mutē". Pagaidām mums šķiet, ka tas darbojas labi," vēl kādu sava biznesa niansi atklāj Ginta.

Atgriežoties pie ražošanas un stāstot, kā top produkcija, Ginta Logina smej: viss sākās mājas virtuvē ar mazajiem katliņiem un pavārnīcām. "Sākums tiešām bija ļoti romantisks. Vēlāk iegādājāmies lielo 90 litru tilpuma katlu, bet joprojām visu darām paši."

Vēl Ginta atklāj, ka trīsreiz rakstīti arī Eiropas projekti, taču līdz šim visi atteikti, tāpēc viņi nolēmuši, ka "nav vērts iet, klauvēt un lūgties, tādēļ visu nepieciešamo – katlu, korķīšu skrūvējamo un fasējamo aparātu – pirkām paši, sakrājot naudiņu. Sākumposmā jau nekāds dižais aprīkojums nav nepieciešams. Kad būs skaidrs par eksportu, varēs domāt par ražošanas līnijas uzstādīšanu un tālāku attīstību," – tā Ginta Logina.