Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Nelabvēlīgie laika apstākļi ilgtermiņā ietekmēs visu, kas aug, jo augsne ilgi bija mitrumā. Tas nozīmē, ka augsne sablīvējās, tika izmainīta tās struktūra, neatbilstošos apstākļos uz laukiem brauca virsū tehnika. Laika apstākļu ietekmi augkopji, graudkopji un dārzeņu audzētāji jutīs vēl nākošgad un aiznākamajā gadā, jo visa augsnes struktūra ir sabojāta," sacīja Gulbe.

Gulbe neprognozēja, ka sliktākas ražas dēļ Latvijā nākamgad varētu būtiski paaugstināties kartupeļu cenas. Lai gan neliels kartupeļu cenu kāpums nav izslēgts. "Cena [pavasarī] varētu nedaudz pieaugt vietējo kartupeļu trūkuma dēļ, jo tos novāca mazāk un tie sliktāk glabāsies. Tie kartupeļi, kas ir bijuši mitrumā, nav paspējuši apkalst, tiem nav izveidojusies tik bieza miziņa un ir rētas. Līdz ar to šādi kartupeļi neglabāsies tik labi," teica Gulbe, piebilstot, ka vietējo kartupeļu gan varētu arī pietikt, jo ēdāju skaits Latvijā ik gadu samazinās un pieprasījums pēc kartupeļiem nav tik liels.

Vienlaikus viņa piebilda, ja vietējo kartupeļu trūks, tos varētu aizstāt arī no ārvalstīm ievestā produkcija un pašmāju kartupeļu cenas nepalielināsies. Līdzīgi bija šogad, kad sāka aptrūkties vietējās bietes. "Šā gada pavasarī bija zināms, ka Latvijā beigsies vietējās sarkanās bietes. Ražotāji gāja pie tirgotājiem runāt, vai nevar drusku paaugstināt to cenu, jo bietes tūlīt beigsies. Sarunas nevainagojās ar cenu kāpumu. Tobrīd bietes maksāja apmēram 40 centus kilogramā veikalā. Vēlāk vietējās bietes beidzās, jūnijā bija tirdzniecības vietas, kur tās nevarēja nopirkt. Pēc tam parādījās no citām valstīm ievestās bietes par 85 centiem kilogramā," teica Gulbe.

Kā ziņots, valdība iepriekš akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu. Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā tika izsludināta ārkārtas situācija 29 novados.

Krīzes vadības padome (KVP) novembra pirmajā pusē ārkārtas sēdē Zemkopības ministrijai (ZM) uzdeva iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, kā arī turpināt sarunas ar apdrošināšanas sniedzējiem par apdrošināšanas sistēmas pilnveidi lauksaimniecībā. Tāpat ZM uzdots turpināt dialogu ar Eiropas Komisiju par iespējām kompensēt reģionāla mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajiem lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus.

Vienlaikus klātesošie KVP padomes locekļi vienojās kopīgā aicinājumā Lauku atbalsta dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām, reģionāla mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajiem lauksaimniekiem, kas tieši saistītas ar minētajiem plūdiem un to radītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā.