Laganovskis uzsvēra, ka viltojumi paliek arvien dažādāki - ja agrāk pārsvarā tika viltoti dažāda veida apģērbi, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek viltotas elektropreces, medikamenti, mašīnu rezerves daļas un citas lietas.
Vislielākos zaudējumus Latvijai nes tieši apģērbu un apavu viltotā rūpniecība, kas katru gadu Latvijai nes aptuveni 70 miljons eiro zaudējumus un aptuveni 1600 darba vietu zudumu. Otrajā vietā viltojumu radīto zaudējumu ziņā ir parfimērija, kas katru gadu nes aptuveni 6 miljonu eiro zaudējumus un aptuveni 600 darba vietu zudumu.
Savukārt "Pētersona patents" valdes loceklis un direktors Gatis Meržvinskis uzsvēra, ka pašreizējā tiesību sistēma ir veiksmīgi sakārtota, lai atbalstītu intelektuālā īpašuma īpašniekus, taču ir spēki, galvenokārt lielās tranzītkompānijas, kuras vēlas panākt situāciju, lai intelektuālā pārkāpuma lietas tiktu skatītas civilprocesā, līdzšinējā administratīvā procesa vietā. Tādējādi ļoti palēninātos lietu izskatīšanas laiks un tiktu ierobežotas intelektuālā īpašuma īpašnieku tiesības.
