No ogulājiem daļēji cieta sarkanās jāņogas un upenes – tām veidojās īsāki ķekari. Ievērojami cietušas ērkšķogas. Nopietns ražas samazinājums bijis vasaras avenēm, labākas izredzes paredzamas rudens avenēm.
Būtiski bojājumi bijuši arī agro zemeņu šķirnēm, pārējām šķirnēm situācija reģionos atšķiras no ieguldītā darba stādījumu aizsardzībā pret aukstumu.
Ievērojami cietušas purvos stādītās krūmmellenes. Neliels ražas samazinājums gaidāms dzērvenēm un smiltsērkšķiem, vidējs – pīlādžu stādījumos, patukši ogu ķekari ir arī plūškokiem.
"Ļoti smagi cietuši kauleņkoki, īpaši saldie ķirši un plūmes, kuras atsevišķās vietās pat neatmaksājas novākt. Relatīvi mazāk cietuši skābie ķirši. Slikta situācija ir ar bumbierēm, daudzviet koki ir pilnīgi tukši vai tajos ir tikai pa kādam auglim. Cerīgāka situācija ir ar āboliem, jo ražas samazinājums atkarībā no bojājuma pakāpes paredzams no 30–50%," lēš LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
No dārzeņiem visvairāk vēsajā pavasarī un vasaras sākumā cieta agro dārzeņu stādījumi un sējumi, tādēļ to ražas bija niecīgākas un novēlotas par vairākām nedēļām. Laba raža gaidāma galviņkāpostiem, vēlajiem ziedkāpostiem, burkāniem, sarkanajām bietēm, puraviem.
Sīpolu raža, it īpaši tur, kur netika galā ar slimībām, būs vidēja. Neraugoties uz to, ka arī ķiploki cieta no slimībām, to mazāk nebūs, jo pieaugušas stādījumu platības.
Nopietni ietekmētas siltumu mīlošās dārzeņu kultūras, kuras pirmo triecienu dabūja jau pavasarī, jo sevišķi ķirbji un kabači, bet vēsās un mitrās vasaras dēļ cieš arī gurķi. Labvēlīgi apstākļi pašlaik ir balto redīsu izaudzēšanai rudenī.
Kartupeļiem raža briest laba, ar nosacījumu, ka veiksmīgi apkarota kartupeļu lakstu puve. Ja rudens laika apstākļi būs nelabvēlīgi, problēmas var sagādāt kartupeļu vēlāka novākšana un uzglabāšana, jo tas radīs problēmas ar mizas nobriešanu.
16.08.2017 15:34
Speciālisti prognozē augļu un dārzeņu ražas samazinājumu
Autors Apriņķis.lvAugļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā – 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.