Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

– Pērn LatBAN biedri veikuši investīcijas par kopējo summu – 8,4 miljoni eiro, no kuriem 2,44 miljoni eiro investēti jaunuzņēmumu ("start-up") projektos. Jūs interesē projekti Baltijā vai vēl plašāk?

– Pārsvarā investīciju projekti ir Latvijā, daži arī Igaunijā, izskatām arī pieteikumus no Lietuvas. ASV biznesa eņģeļi, kuri ir daudz devīgāki ar finansējumu, Latvijas projektu autoriem pasaka vienkārši: vai nu darbojieties ASV, vai investīcijas neveiksim. Proti, biznesa eņģeļu investīcijām parasti ir teritoriāla piederība.

– LatBAN dibināts pirms trim gadiem un apvieno 77 investorus. Daudzi finanšu analītiķi atzīst, ka naudas pasaulē ir daudz, bet nav, kur to ieguldīt. Vai arī esat ar to saskārušies?

– Jā, naudas ir vairāk, nekā vajag. Tā stāv vai arī to iegulda mazāk riskantos projektos. LatBAN ir izskatījis ap 500 projektu, veiktas 24 investīcijas. Latvijā ir salīdzinoši maz projektu, līdz ar to no kvantitātes nerodas kvalitāte – tā ir vislielākā problēma. Arī Baltijā situācija ir apmēram līdzīga. Ko darīt? Tas ir labs signāls tiem, kas grib sākt kaut ko savu. Ir gan jānošķir dzīvesstila uzņēmums, kad ir vēlme kafejnīcā cept kūkas, kas nav nekas slikts, no citas puses – vēlme ar to nodarboties globāli. Tā pašlaik ir fantastiska iespēja – ir Eiropas Savienības fondi, investori – biznesa eņģeļi un citi naudas devēji. Ja cilvēkiem ir ambīcijas, biznesa vēlme, tad ir īstais laiks kaut ko sākt – naudas piedāvājums ir daudz lielāks nekā pieprasījums.

– Kādā stadijā ir jābūt uzņēmumam, lai vērstos LatBAN?

– Viens no vēlamajiem kritērijiem ir – kad ir gatavs produkts un iegūti pirmie klienti. Kāpēc? Tāpēc, ka veikt padziļinātu izpēti, būs vai nebūs produkts vajadzīgs klientiem, ir grūts un sarežģīts process, turklāt tas nekad nav prognozējams. Otrs kritērijs – komanda, kas ir motivēta, pilnvērtīga pēc psiholoģiskām īpašībām un zinoša.

– Lasīju, ka viens no LatBAN investoriem projekta iesniedzēju aizsūtīja pat pie psihologa noskaidrot, vai ir biznesa līderim vajadzīgās īpašības. Ko īsti komandā vajag? Lasīju par "Apple" izveidi, kad viens bija tehnoloģiju guru, bet otrs – mārketinga ģēnijs.

– Mārketings – tā ir pārdošana, bet inovators atbild par produktu. Taču vajadzīgs vēl trešais cilvēks, kas ir ļoti būtiski, tas, kurš māk uzbūvēt naudas mašīnu un domā sistēmiski, plaši – lai biznesam būtu pēc iespējas lielāks mērogs, vairāk klientu. Visiem jaunuzņēmumiem atslēgas vārds ir mērogojamība. Latvijā mēģina ieviest terminus "tehnoloģijas", "inovācijas", bet tas viss ir otršķirīgi. Pirmkārt, lai ko tu darītu, jābūt mērogojamībai.

– Tātad jābūt ambiciozam līderim?

– Bez ambīcijām jābūt domāšanai, kā visu laiku naudas mašīnu uzbūvēt lielāku. Ambīciju bieži vien uzņēmējiem netrūkst, bet viņu domāšanas tips nav tāds kā naudas būvētājiem. Bieži atnāk ar lielām ambīcijām, ka ir labs produkts, sola to uztaisīt piecreiz labāku nekā konkurentiem, bet runā un domā tikai par produktu, nekad nedomā par biznesu.

– Riska kapitālisti parasti investē uz pieciem gadiem, un visgrūtākais ir iziet no uzņēmuma. Kādi ir LatBAN noteikumi?

– Ņemot vērā, ka riska kapitālisti parasti nāk pēc biznesa eņģeļiem, mums ir jārēķinās ar vēl garāku posmu – vislabākajā gadījumā ar trīs, septiņiem, pat desmit gadiem.

– Tā ir ilga nauda.

– Visā pasaulē biznesa eņģeļu kustība tomēr ir kaut kādā mērā ar mīnusa zīmi – investīcijas veic ļoti agrīnā uzņēmuma stadijā. Eiropā 92% no veiktajām investīcijām sadeg.

– Tad jau tas izskatās pēc naudas izšķiešanas vējā.

– Bet, redzat, tie 8% dod milzīgu atdevi. Protams, ir jābūt būtiskai investīciju pieredzei. Tiem biedriem, kas pievienojas LatBAN, sakām, ka nav jāsteidzas, kad būs iepazīts pietiekami daudz projektu, jāmēģina saprast, kuros investēt un kāpēc.

– Esat teicis, ka var būt jaunuzņēmumu burbulis, kas plīsīs, un vajadzīga fokusa maiņa valsts līmenī, par prioritāti izvirzot biznesu, nevis inovācijas un izgudrojumus.

– Gan Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta instrumentos, gan Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā visu laiku skan – inovācijas, inovācijas, inovācijas. Piemērs ir "Stendera ziepju fabrika", kurā no inovācijām ir stipri maz, bet Ekonomikas ministrija to atzīst kā inovatīvu projektu. Kāpēc ar vārdu "inovācijas" maldinām cilvēkus? Tad vajadzētu pateikt, ka valstiskā līmenī atbalstām arī produktus, kas cilvēkiem ir vajadzīgi, nevis tikai inovācijas. Latvijā ir mazliet saslēgtas maldugunis. Tā vietā, lai teiktu, ka pamatkritērijs ir projekta pelnītspēja, visu laiku runājam par inovācijām, kas arī ir svarīgi, bet tas ir kā instruments, nevis mērķis.

– Ja bizness pelnīs, valsts saņems atpakaļ naudu nodokļu veidā.

– Tieši tā, un tad visas investīcijas aizies pareizā virzienā. Pašlaik ir nenormāli daudz sainvestēts tehnoloģijās, inovācijās, bet, ja tās nesniedz peļņu, tā ir tikai zaudēta nauda.

– Vai ir tā, ka var būt labs produkts, bet grūti to reklamēt patērētājiem, samērā vājš mārketings?

– Kad ir gatavs produkts un pirmie klienti, jaunuzņēmumam mārketings ir ļoti būtisks. Pat svarīgāks nekā tehnoloģija, kuru var kopēt vai uztaisīt ko līdzīgu. Taču, ja nebūs laba mārketinga vai pārdošanas instrumenta, tik un tā tas būs beigts zirgs. "Start-up" Latvijā tā ir viena no lielākajām problēmām: produkts ir, pirmie klienti ir, bet pārdot nevar. Tas ir lielākais klupšanas akmens.

Valsts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā dod iespēju maksāt mazākus nodokļus. Manuprāt, tas jau filozofiskajā būtībā ir nepareizi, jo "start-up" jau ir jāpalīdz tikt pie liela apgrozījuma, pie straujas izaugsmes. Un tad, kad ir strauja izaugsme, ir arī ienākumi un var nomaksāt nodokļus. Bet, nē, mēs iedodam iespēju nemaksāt nodokļus, līdz ar to psiholoģiski pieradinām, ka nodokļi varētu būt mazi. Tad, kad būs jāmaksā visi nodokļi, šie uzņēmumi sāks domāt, kā tos var optimizēt, vai arī bankrotēs. Vienīgais, par ko jaunuzņēmumam ir jādomā: kā ieiet tirgū un dabūt no klientiem naudu.

– Teicāt, ka produktus ir grūti pārdot. Kāpēc?

– Cilvēki ir tik ļoti nodarbināti ar savām lietām, ka pieklauvēt pie viņu smadzenēm ir ļoti grūti. Lai kur skatāmies, visur ir reklāmas. Kad atnāk biznesa iesācējs ar projektu un es uzprasu, kā produktu pārdosi, viņš atbild: "Facebook", sociālie tīkli, digitālais mārketings. Bet tur ir visi, tās ir tukšas skaņas! Kā tur sasniegsi klientus? Tas ir tas jautājums, kas šobrīd ir daudz būtiskāks par visām pārējām lietām. Produktu jau Latvijā un pasaulē ir ļoti daudz un interesanti, bet...

– Vai Latvijas tirgus ir par mazu, lai kaut ko uzsāktu?

– Jaunuzņēmuma uzsākšanai līdz produktam un pirmajam klientam Latvijā ir ļoti labi apstākļi. Vai biznesu ir iespējams šeit paplašināt? Mana atbilde: lielākajai daļai iesācējuzņēmumu jābūt gatavai braukt uz lielākiem tirgiem. Tad, kad nauda sapelnīta, var atgriezties un palīdzēt nākamajiem. Šeit ir laba vieta dzīvot, bet taisīt biznesu... Kā japāņi saka: mēs dzīvojam mežā, Rīga arī ir mežs, un meža vidū ir mājas.

Arī Eiropas telpa "start-up" ne tuvu nav tik laba kā ASV. Ieteiktu Latvijā pārbaudīt produktu un uz ASV prom. Eiropa ir saskaldīta – valodās, valstīs, noteikumos utt. ASV ir daudz atvērtākas jaunumiem nekā Eiropa.

– Kāda jums pašam ir pieredze kā biznesa eņģelim?

– Pats kā uzņēmējs nekad neesmu sadedzis, bet esmu investējis vairākos inovatīvos projektos un kļūdījies. Kāpēc būvēju LatBAN? Sapratu, ka ir vajadzīga pieredze un to var gūt tikai tad, kad ir redzēti daudzi projekti. Tāpēc radās LatBAN – lai radītu projektu plūsmu gan sev, gan citiem. Pirms trim gadiem sākām klātienes projektu atlases, esmu visās piedalījies, konsultēju. Kādu laiku neinvestēju, tikai guvu pieredzi, lai saprastu vājās vietas. Pagājušogad atsāku investīcijas, un pagaidām šie projekti attīstās.


Visu publikāciju lasiet portālā LVportals.lv.