Valdība iepriekš nolēma, ka Ekonomikas ministrijai būs jāsagatavo precizēti grozījumi likumā, ko iesniegt izskatīšanai Saeimā līdz likumprojekta apstiprināšanai otrajā lasījumā.
Grozījumi likumā paredz saglabāt vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Ja iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.
Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.
Likuma grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā. EM ieskatā, papildu nodokļu slogs novērsīs optimizācijas iespējas, tajā pašā laikā tas neierobežos darbiniekus strādāt vairākos mikrouzņēmumos, piemēram, veikt neregulārus darbus, sezonas darbus u.c. par samērīgu samaksu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā MUN 80% tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Turklāt darbiniekiem būs jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, šo informāciju ietverot darba līgumā.
EM norādīja, ka mikrouzņēmumu režīmu turpmāk varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem. Kopā to varētu izmantot ap 27 000 esoši MUN maksātāji, kuros nodarbināti ap 68 000 darbinieku.