Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Jāsāk domāt par vēl vienu rūpnīcu atkritumu dedzināšanai. Pirmkārt, Eiropa virzās uz to, lai vairāk netiek veidoti atkritumu poligoni un arī esošie poligoni nedrīkst paplašināties. Otrkārt, plānots, ka 2030. gadā tikai 7% no atkritumiem, kas tiek ģenerēti mūsu apvidū - Rīgā un 21 novadā - būs ļauts noglabāt. Bez atkritumu dedzināšanas tādi skaitļi, viennozīmīgi, nav sasniedzami. Direktīvu var izpildīt tikai tad, ja visu, ko drīkst, atšķiro pārstrādei un to, ko var sadedzināt, sadedzina un noglabā pelnus," teica Stirāns.

Viņš atzina, ka ES direktīvas prasības ir adekvātas, bet jāsamēro iespējas un iedzīvotāju maksātspēja, taču Latvijā tas ir paveicams. "Atkritumi starp visām izmaksu pozīcijām tik sāpīgi neietekmē iedzīvotāju kopbudžetu. Ja prasības attiecībā uz poligoniem aug, bez šaubām, pieaugs arī atkritumu apsaimniekošanas tarifs, bet, domāju, ka tas būs samērīgi," pauda Stirāns.

Viņš piebilda, ka patlaban atkritumu poligonā "Getliņi" tarifs sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai ir 38 eiro par tonnu, kamēr kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā tie ir 63 eiro par vienu tonnu, bet Lietuvas galvaspilsētā Viļņā - 73 eiro par tonnu. "Lietuvieši maksā gandrīz divreiz augstāku cenu par atkritumiem nekā rīdzinieki," uzsvēra Stirāns.

"Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs arī prognozēja, ka šogad atkritumu apsaimniekošanas nozarē Latvijā lielākais izaicinājums būs jaunā atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas sistēma Rīgā. Viņš piebilda, ka konkurence starp komersantiem konkursā par iespējām apsaimniekot sadzīves atkritumus galvaspilsētā būs liela.

Atbilstoši ES direktīvas prasībām līdz 2020. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti 35% no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma.