Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Nākamgad mēs domājam nopietni pievērsties biomasas pārstrādes rūpnīcai. Projektu realizēsim par Eiropas [Savienības (ES) struktūrfondu] naudu, un tas ir desmitu miljonu [eiro] vērts projekts," sacīja Stirāns, piebilstot, ka kopējais rūpnīcas izveidē plānotais investīciju apmērs vēl nav līdz galam aplēsts. Rūpnīcas tehnisko projektu iecerēts izstrādāt nākamgad un būvdarbi varētu sākties 2019.gadā, ja viss izdosies, kā iecerēts.

Stirāns teica, ka pagaidām nav zināms, kad uzņēmums minētā investīciju projekta kontekstā izsludinās iepirkumus Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. "Viss ir atkarīgs no ES finansējuma piesaistes. (..) Domāju, ka tas varētu notikt nākamā gada pavasara pusē," sacīja Stirāns.

Viņš uzsvēra, ka biomasas pārstrādes rūpnīcas būvniecība ir valstiskā mērogā nozīmīgs projekts. Ja Latvija savlaicīgi neizpildīs ES normatīvo aktu prasības attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, soda naudas būs lielas. "Šis projekts varētu atrisināt kopējo valsts problēmu attiecībā uz bioloģisko atkritumu pārstrādi. Tādējādi mēs izpildīsim Eiropas normatīvus," sacīja Stirāns.

"Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs atzina, ka bioloģisko atkritumu pārstrāde ir viena no būtiskākajām problēmām atkritumu apsaimniekošanas nozarē, jo šādi atkritumi ir visu infekciju perēklis. "Bioloģiskā pārstrāde varētu būt galvenais, ar ko jānodarbojas, ja mēs runājam par atkritumu pārstrādi," uzsvēra Stirāns. Viņš atzinīgi novērtēja vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ministra Kaspara Gerharda izpratni par nozares problēmām, ko gan nevarot teikt par atsevišķu iepriekšējo par nozari atbildīgo ministru, piemēram, Edmunda Sprūdža darbu, kurš ielika fundamentālus pamatus finansējuma sadalei nozarē turpmākajos gados pēc sava amata pilnvaru termiņa beigām.

Stirāns atzīmēja, lai gan biomasas pārstrādes rūpnīcas tehniskais projekts vēl nav izstrādāts, pārstrādes jauda varētu būt 150 000 tonnu bioloģiskā materiāla gadā. Bioloģisko atkritumu pārstrādes rezultātā radīsies biogāze, no kuras kompānija tāpat kā līdz šim ražos siltumu un elektrību, izmantojot to tomātu un gurķu audzēšanā. Taču parādīsies arī jauns produkts - tehniskais komposts, ar kura realizāciju varētu būt problēmas, jo Latvijā pēc tā nav pieprasījuma. "Atkritumi tiks pārveidoti par produktu, bet to ir arī jārealizē un tur rodas problēmas. Ir valstis, kur ir problēmas ar auglību, melnzemi, piemēram, Arābu valstis. Tajās komposts ir pieprasīts, bet šeit Latvijā nē," teica Stirāns.

Viņš izslēdza, ka tehnisko kompostu varētu eksportēt. Arī lauksaimniecībā to nevar izmantot. "Lai cik tīru mēs gribētu ražot tehnisko kompostu, tas nav iespējams. Tāpat tur būs piejaukums, līdz ar to pārtikas produktus uz viņa audzēt nevar, zāli gan. Vācijā, piemēram, tehnisko kompostu izmanto apzaļumošanā," sacīja Stirāns, piebilstot, lai Latvijā šāds tehniskā komposta pielietojuma veids būtu iespējams, jāsakārto normatīvie akti.

"Getliņi Eko" dibināti 1997. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5 995 269 eiro. Uzņēmums pieder Stopiņu novada domei (2,08%) un Rīgas domei (97,92%). "Getliņu Eko" apgrozījums 2016. gadā bija 14,197 miljoni eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa vairākkārt pieauga un bija 594 301 eiro.