Kopš 1991. gada abi uzņēmumā "Dole Marine" Salaspils novada Doles salā ražo laivas. Uzņēmums nodrošina darbu 12 darbiniekiem.
Dzīve pasaka priekšā, kas jādara
Aivars Kiršfelds stāsta, ka nemaz ne tik sens ir tas laiks, kad sabruka Padomju Savienība un laivotāji saprata, ka vecie nolietotie peldlīdzekļi ir jāmaina, taču jaunus vietā īsti nevar dabūt. "Patiesībā jau pati dzīve pateica priekšā, ka jātaisa laivas. Doles salā, vietā, kur kādreiz tika remontēta spēkstacijas celtnieku tehnika, sākām ar airu laivām, tad motorlaivām. Līdz zemūdenēm gan laikam savā mūžā netiksim," smej Aivars.
Valts viņu papildina, sakot, ka vispirms būvētas laivas vietējam, tad Baltijas valstu un tagad jau arī Eiropas tirgum – Skandināvijas valstīm, Čehijai. Krievija un Baltkrievija kā laivu noieta zemes esot atkritušas. "Pērn veicām testa "šāvienus" Ukrainas virzienā, bet šīs valsts muitas politika interesi par turienes tirgu mazina. Daudzsološāka šķiet Hamburga Vācijā," viņš piebilst.
Airu laivas vairs nav cieņā
A. Kiršfelds stāsta, ka ikvienai lietai ir savs pircējs, piemēram, auto tirgū vienam patīk škoda, citam folksvāgens, vēl kādam mersedess.
Lai gan "Dole Marine" ražo vairākus airu laivu modeļus, "vidējam" latvietim mūsdienās braukt ar airu laivu vairs īsti nepatīk. Tas tiekot uzskatīts pat par sava veida arhaismu – pašlaik visi grib braukt laivā ar lielāku vai mazāku motoru. "Šādas izmaiņas notikušas tieši pēdējos piecos gados, kopš tirgū ir parādījušās plakandibena laivas, kuras patiesībā airējot neslīd, jo ir būvētas kā motorlaivas. Kādreiz tādu laivu vispār nebija," viņš skaidro.
Savukārt V. Bērziņš teic, ka daļa "Dole Marine" ražoto laivu prototipu ir pārņemti no padomju laikiem, tos konstruktīvi uzlabojot. Taču daļa laivu ir pašu projektētas, un to palīdz izdarīt kāds Amerikā dzīvojošs latvietis. Gan airu, gan motorlaivu korpusi top tepat, Doles salā.
Pieprasa vienkāršas un izturīgas laivas
Laivu tirgus ir atkarīgs arī no ekonomiskās situācijas valstī, un krīzes gados, kā atzīt "Dole Marine" īpašnieki, pieprasītākās bijušas lētākās laivas ar pieticīgāku aprīkojumu. Kad ekonomika izlīdzinājās, pieprasītākas kļuvušas laivas ar bagātīgāku aprīkojumu.
"Taču viens gan ir skaidrs – Rietumi no mums "mersedesus" neprasa. Ja arī mēs uzbūvēsim kaut ko ļoti labu un dārgu, ārzemēs tik un tā neviens nepirks, jo no mums tiek gaidīti vienkārši, droši un salīdzinoši lēti laivu modeļi," saka A. Kiršfelds.
"Laivas eksportējam uz Somiju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu. Kādu laiku mums labi veicās Zviedrijā. Tur ļoti prestiži skaitās, ka cilvēks līdztekus savam pamatdarbam tirgo arī laivas. Taču, kā jau jebkurā uzņēmējdarbībā, pienāk brīdis, kad tas pārkāpj vaļasprieka līmeni. Laivu tirdzniecības nozarē tas nozīmē, ka jāsāk domāt par laivu apkopju organizēšanu un rezerves daļu iepirkšanu. Lai gan tas ienes papildu peļņu, tomēr prasa jau pavisam citus laika resursus. Mūsu sadarbības partneris izšķīrās šo soli tālāk nespert," tirgus nianses skaidro V. Bērziņš.
Īpašās formās no stikla šķiedras un epoksīda sveķiem top laivu korpusi. Atkarībā no modeļa, laivu var uzbūvēt dažu dienu līdz pat dažu nedēļu laikā.
Tirgu ietekmē tradīcijas
"Starptautisko laivu tirgu ietekmē viens būtisks nosacījums – pasaulē peldlīdzekļu ir desmit reižu vairāk, nekā vajadzīgs. Latvijā šādā ziņā situācija ir šķietami labāka, taču mūsu ūdeņi atšķiras no Ziemeļvalstu ūdeņiem. Latvijas jūras krasta atklātā līnija laivošanai nav interesanta. Ja runa ir par Pierīgu, labs maršruts būtu, piemēram, no Baltezera līdz Majoriem. Taču šajā posmā ir tikai viena laivu piestātne – Lielupē, pie "Rimi". Lai sarīkotu pikniku, var piestāt šur tur Buļļupes krastā, bet tādas attīstītas krasta infrastruktūras ar piestātnēm krodziņiem, degvielas uzpildes stacijām nav.
Piemēram, Somijā, ir padomāts, lai no salām varētu aizbraukt uz veikalu vai tirdziņu, ir piestātnes, kur var atrast bankomātu, uzpildīt laivai benzīnu un tamlīdzīgi. Lai arī pie mums domā par infrastruktūras attīstību, ir vajadzīgs laiks, lai to attīstītu. Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā tā attīstījusies gadsimtu garumā, bet pie mums tikai dažas desmitgades, un tas atstāj iespaidu arī uz Pierīgas laivu tirgu," atzīst V. Bērziņš.
Laiva – pārdomāts pirkums
A. Kiršfelds uzsver, ka "Dole Marine" būvē laivas un motorlaivas, kuru garums nepārsniedz sešus metrus un kuras var pārvadāt ar treileri. Tādas laivas var uzturēt bez liekām problēmām, piemēram, nav vajadzīga pastāvīga vieta ostā, un ar šādu laivu var ceļot pa visām Latvijas ūdenstilpēm. Svara ziņā tās nepārsniedz 500 kilogramu. Klāt gan jāpierēķina motora svars – apmēram 200 kilogramu. "Tas ir lielums un svars, ar ko viens cilvēks var tikt galā pats saviem spēkiem. Arī apkope ir lētāka, jo, piemēram, laiva, kas pastāvīgi neatrodas ūdenī, neapaug ar ūdenszālēm," teic A. Kiršfelds.
Uz jautājumu, kas tad ir laivu pircēji Latvijā, V. Bērziņš skaidro, ka laivas pirkums vienmēr esot pārdomāts. Faktiski neviens laivas iegādei neņem kredītu. Tiesa, pirkums nemaz neesot tik lēts. Uzņēmējs teic, ka komplekts – pati laiva, motors un treileris – vietējā tirgū maksā apmēram desmit tūkstošus eiro.
"Tāpēc mēs ļoti rūpīgi ievērojam visas ražotājiem izvirzītās prasības. Piemēram, domājot par peldlīdzekļa svara samazināšanu, nekādi nedrīkst mazināties tā izturība. Arī visam citam – reliņiem, gaismām un citam tehniskajam un drošības aprīkojumam – jābūt savā vietā un nevainojami jākalpo. Turklāt Rietumu valstīs savas prasības ir arī apdrošināšanas kompānijām. Tur, ja noteikumi paredz, ka dzinēja jauda nedrīkst pārsniegt 50 zirgspēku, nevienam pat prātā neienāks šo jaudu pārsniegt. Pie mums uz to vēl tik daudz neskatās. Daudzi grib braukt laivā ar jaudīgāku dzinēju, nekā konkrētais modelis atļauj. Taču tā jau ir patērētāja, nevis ražotāja atbildība," uzsver laivu ražotājs Valts Bērziņš.
