Viņš sacīja, ka pašvaldību izdotie informatīvie izdevumi traucē reģionālo laikrakstu pelnītspējai, vairumam reģionālo laikrakstu peļņa pielīdzināma nullei vai tie strādā ar zaudējumiem. "Reģionālie mediji savu darbību vairāk nodrošina entuziasma līmenī, jo tas, kas viņiem [finansiāli] ir, ir uz izdzīvošanas robežas," sacīja Līcis.
LPIA izpilddirektors uzsvēra, ka pašvaldībām vajadzētu ierobežot savu informatīvo laikrakstu darbību un mēģināt izvairīties ar to starpniecību iejaukties komercdarbībā, lai pasargātu reģionālos laikrakstus no iznīcības. "Šobrīd ir jautājums – pastāvēt reģionālajiem laikrakstiem, vai nē," pauda Līcis.
Viņš skaidroja, ka uzstādījums, ka pašvaldības savos informatīvajos laikrakstos publisko arī savu kapitālsabiedrību pakalpojumus, atņem iespēju reklāmas tirgū reģionālajiem medijiem gūt peļņu. "Lielākā naudas daļa, kas apgrozās reklāmas tirgū, nāk no pašvaldību uzņēmumiem. (..) Šī komercreklāmu daļa kļūst arvien mazāka, un tā dinamika starp laikrakstiem kļūst mazāka, un trūkst pamata reģionālo mediju pastāvēšanai," norādīja LPIA pārstāvis.
Tāpat viņš norādīja, ka pašvaldībām informatīvo laikrakstu izdošana ir dārgāka nekā reģionālajiem medijiem. Savukārt 80% reģionālo laikrakstu patiesā labuma guvēji ir to kolektīvi, jo pēc Padomju Savienības sabrukuma, notika privatizācijas process, kura laikā par laikrakstu īpašniekiem galvenokārt kļuva to kolektīvi. "Dažos laikrakstos varbūt ir citādi, tomēr patiesā labuma tur īsti nav," sacīja Līcis.
Līcis uzsvēra, ka visas pašvaldības nav vainojamas pie reģionālo mediju dzīvotspējas samazināšanās, jo, aplūkojot pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu ilgākā laika posmā, secināms, ka tie tiek izdoti jau sen. Tomēr, pēc viņa teiktā, daļa pašvaldību tos ir pārveidojusi par laikrakstiem, kas citām pašvaldībām kalpo par piemēru.
"Šī tendence pavilkt citas pašvaldības izdot laikrakstiem līdzīgus informatīvos izdevumus rada jautājumu – vai tas varētu turpināties, ja viens rāda piemēru," sacīja LPIA izpilddirektors.
Tāpat viņš uzsvēra, ka reģionālo mediju dzīvotspējai ir ļoti svarīgs valsts atbalsts, jo konkurētspējīgu un kvalitatīvu žurnālistiku ir iespējams nodrošināt, ja ir finansējums, un, pēc Līča teiktā, tā katastrofāli trūkst.
LPIA pārstāvis sacīja, ka pieredze citās valstīs liecina, ka viens no preses atbalsta mehānismiem ir tas, ka netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis vai tai tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Tāpat viņš norādīja, ka tādās valstīs kā Zviedrija, Luksemburga un Lielbritānija tiek subsidēta viedokļu dažādība.
Līcis atzina, ka nevar apgalvot, ka valsts Latvijā nedara neko preses labā, tomēr tai ir nepieciešams lielāks atbalsts, lai tā spētu pienācīgi darboties.
"Mēs esam piedāvājuši šo [Mediju politikas] pamatnostādņu ietvaros, kā iespējams subsidēt mediju ekonomisko sadarbību – mums ir piedāvājumi, kuros ir apvienoti Zviedrijas un Luksemburgas [preses subsidēšanas] modeļi, kur ir skaidri noteikts, kā un kāpēc medijs saņem finansējumu. Saprotam, ka valstij līdzekļu ir tik, cik ir, taču tas nav tikai kultūras, bet arī valsts drošības jautājums," uzsvēra LPIA pārstāvis.