Kopš Krimas okupācijas un nemieru sākšanās Ukrainas austrumos, ik pa laikam lielāku uzmanību iegūst jautājums par to, cik būtiska ir Latvijas ekonomiskā atkarība no norisēm Krievijā. Sevišķi liela vērība tam tika piegriezta pēc tam, kad Krievija noteica importa embargo veselai virknei Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktu.
Neraugoties uz to, ka kaimiņvalsts plaši tiražē uzskatu par to, ka mēs bez tās nespējam pilnvērtīgi eksistēt, realitāte ir pavisam cita – gan attiecībā uz PSRS laikos it kā radītajiem rūpnieciskajiem objektiem, gan ekonomiskajām norisēm patlaban. Patiesībā Krievijas spēja ietekmēt Latvijas tautsaimniecību ik dienas kļūst aizvien mazāka.
Nafta nav ierocis
Viens no iemesliem, kādēļ Krievijas ekonomiskā ietekme mazinās, ir situācija pasaules izejvielu tirgos, sevišķi attiecībā uz naftu. "Kamēr Krievija rādīs zobus, enerģijas cenas pasaulē būs zemas," situāciju vērtē ekonomiste Raita Karnīte. Viņasprāt, jebkura nestabilitāte nav veicinoša enerģētisko resursu cenu pieaugumam.
Kurināmā resursi ilgtermiņā veidojuši vairāk nekā pusi no Krievijas eksporta ieņēmumiem, tāpēc, ja runa ir par pragmatisku raudzīšanos uz kaimiņvalsts ekonomiskās attīstības perspektīvām, tai vajadzētu būt vairāk ieinteresētai globālajā stabilitātē, nevis otrādi. Patlaban naftu un gāzi vairs nevar uzskatīt par tik ekskluzīviem resursiem, kā tas bijis agrāk, līdz ar to aizvien izteiktāk mazinās iespēja ar tiem ietekmēt kādu valstu ekonomisko politiku.
Protams, izmantot, piemēram, Bahreinas gāzi daudzdzīvokļu namu apsildē nav šodienas jautājums, taču arī Krievijas zilā zelta adata ir kļuvusi mazāk asa. Tas skaidrojams ar faktu, ka šobrīd pasaulē aktuāla ir pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšana, un patlaban cenas izmaiņas, vismaz attiecībā uz naftu, diktē nevis pieaugošais pieprasījums, bet gan tas, ka vēlme pārdot ir lielāka, nekā pasaules tautsaimniecība spēj patērēt. Situācija enerģētisko resursu tirgū kardināli mainījās, kad šīs desmitgades sākumā ASV sākās slānekļa naftas un gāzes bums, kas ievērojami palielinājis piedāvājumu enerģētisko resursu tirgū, līdz ar to spiežot lejup arī cenas.
Lai arī pērn melnais zelts kļuvis ievērojami dārgāks, tā cena vēl aizvien ir vairāk nekā uz pusi zemāka nekā 2014. gada vasarā, kad tā bija sasniegusi savu pēdējā laika maksimumu, atrodoties virs 110 dolāru atzīmes par barelu. Patlaban naftas cena atrodas pie 50 dolāru robežas par barelu, kas ir par 75–80 % vairāk nekā pagājušā gada janvārī, izaugsmi veicinot ne tikai ziņām par to, ka lielās naftas eksporta valstis plāno vienoties un galu galā arī vienojās par ieguves apjomu samazināšanu, bet arī pasaules tautsaimniecības straujāku attīstību.
Tieši pēdējais faktors veicinājis pircēju sarosīšanos preču biržās, kā rezultātā palielinājās ne tikai naftas, bet arī citu izejvielu cenas, sekmējot tautsaimniecības aktivitātes un eksporta pieaugumu arī Krievijā. Tranzīta apjomi iepriekšējos gados Latvijā lielā mērā saruka ne tikai tāpēc, ka Krievija censtos apiet mūsu valsts ostas, bet arī tāpēc, ka samazinājās pašas Krievijas eksports. Laikā, kad pasaule balansēja uz deflācijas robežas un izejvielu cenas bija zemas, bija krities pieprasījums arī pēc izejvielām. Pilnīgi loģiski, ka šādā situācijā Krievija centās vispirms noslogot savas ostas.
Par to, ka tranzīta apjomu sarukšanai vairāk bija ekonomisks, nevis politisks raksturs, lielā mērā liecina arī pašreiz vērojamās situācijas izmaiņas. Tagad, kad ekonomiskā situācija pasaulē ir uzlabojusies un pieprasījums pēc izejvielām pieaug, vērojama arī tranzīta apjomu palielināšanās. Piemēram, "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Cargo" šā gada divos mēnešos pārvadājis par 5,9 % vairāk kravu nekā pērn šajā pašā laika periodā. Turklāt februārī pieauguma temps kļuvis straujāks, kas, iespējams, liecina par vispārējas pozitīvas tendences veidošanos.
Arī Latvijas ostas pirmajos mēnešos demonstrē pieaugumu. Šajā laikā pārkrauto kravu apjoms gada izteiksmē palielinājies par 5,7 %, un ir samērā ticams, ka nākamajos mēnešos izaugsmes tempi kļūs straujāki.
Rubļa atgūšanās
Naftas cenas palielināšanās pasaulē ļāvusi pieaugt arī rubļa kursam. Kopš pagājušā gada sākuma Krievijas valūtas vērtība pret eiro pieaugusi aptuveni par ceturto daļu, tādējādi padarot izdevīgāku Latvijas preču un pakalpojumu eksportu uz Krieviju. Tie uzņēmēji, kuriem izdevies noturēties kaimiņvalsts tirgū, atzīst, ka, viņu precei kļūstot konkurētspējīgākai, patlaban rodas iespēja vai nu nostiprināt savu tirgus daļu, kāpinot apgrozījumu, vai arī nedaudz palielināt preču cenu. Līdzīgi kā ar tranzītu, arī eksportā viens no noteicošajiem faktoriem ir bijis pragmatisms, nevis politiska retorika no kaimiņvalsts.
"Ja vien finansiālās iespējas atļauj, Krievijā tomēr izvēlas Rietumu kvalitāti, nevis lētākus izstrādājumus no Ķīnas, neraugoties uz to, kādas ir politiskās attiecības," spriež Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds, piebilstot, ka arī nākotnē saimnieciskie apsvērumi, visticamāk, prevalēs pār politiskajām aktivitātēm.
Pagājušajā gadā viņa pārstāvētās asociācijas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas uzņēmumu eksports uz kaimiņvalsti pieaudzis līdz 29 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 23 miljoniem gadu iepriekš. Tomēr saistībā ar iepriekšējos gados notikušo rubļa vērtības mazināšanos no būtiskiem sarežģījumiem izdevies izvairīties, jo asociācijas pārstāvētie tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumi ar noieta tirgu diversifikāciju sākuši nodarboties jau krietni pirms sākās dažādu veidu politiskie un ekonomiskie sarežģījumi ar Krieviju. Tobrīd Krievijas īpatsvars asociācijas uzņēmumu noieta struktūrā bija aptuveni 7 %, kas vēlāk saruka līdz apmēram 4,5 %, bet tagad, pateicoties labvēlīgākam rubļa kursam, sāk palielināties.
Jauni tirgi
Lai arī tekstilnieku eksports uz kaimiņvalsti pieaug, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumu atkarība no Krievijas tirgus niansēm būtiski palielināsies. Tas attiecas arī uz Latvijas kopējo eksportu, kurš pēdējos gados spējis palielināties, neraugoties uz ievērojami mazākiem pārdošanas apjomiem Krievijā. Pēc G. Strazda teiktā, tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumu eksporta ģeogrāfija strauji paplašinās, un tagad tiekot eksportēts ne tikai uz tradicionālajiem un galvenajiem noieta tirgiem Eiropā, bet arī uz Ganu, Ekvatoriālo Gvineju un citām Āfrikas valstīm, un, kas daudziem var šķist neticami, arī uz Ķīnu un Honkongu.
G. Strazds stāsta, ka viens no augošākajiem nozares uzņēmumu tirgiem ir Francija, kur pēdējā laikā eksporta apjomi palielinoties caurmērā par 10–15 % gadā, bet šogad pieaugums varētu kļūt vēl straujāks. Tāpat perspektīvas izrādījušās Kanāda un Kipra, kur eksporta apjoms pērn pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Runājot par produkcijas pārorientāciju uz citu valstu tirgiem, krietni sarežģītākā situācijā ir pārtikas rūpniecība, sevišķi zivju apstrāde, kurai nospiedošs produkcijas vairākums kādreiz nonāca Krievijas tirgū.
Jāpiebilst, ka Krievijas noteiktās sankcijas nekādā ziņā nav nākušas par labu šīs valsts uzņēmēju kapitālam ārvalstīs, un viens no raksturīgākajiem piemēriem ir Latvijā strādājošais piena pārstrādes koncerns "Food Union". Viena no grupas uzņēmumiem AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs stāsta, ka pašlaik uzņēmums uz Krieviju nelielos apmēros eksportē vien saldējumu. Vienlaikus uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka Krievijas noteiktās sankcijas radījušas arī jaunas uzņēmējdarbības attīstības iespējas citos eksporta tirgos. Nepilnu divu gadu laikā kompānija ievērojami pavirzījusies, lai attīstītu sadarbību ar jaunajiem eksporta tirgiem Vidējos un Tālajos Austrumos, piemēram, iegājuši Ķīnas tirgū un būtiski paplašinājuši eksporta iespējas Izraēlā.
"Pagaidām apjomi šajos tirgos nav lieli, taču ar potenciālu dubultoties katru gadu. Līdzīgu attīstību saredzam Ukrainas tirgū, kur iegājām tikai 2015. gadā, bet pagājušo gadu noslēdzām ar trīskārši lielāku apjomu. Savukārt eksportu uz Baltkrieviju pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu dubultojām. Veiksmīgi attīstām eksporta potenciālu arī Dānijas un Lielbritānijas tirgos," pēdējo gadu ieguvumus uzskaita N. Staņēvičs. Tāpat uzņēmums turpina nostiprināties arī Igaunijā un Lietuvā.
Lielai daļai uzņēmumu iespējas pārorientēties esot, taču tam nepieciešams laiks – ienākšana jaunas valsts tirgū var prasīt divus, trīs, pat vairāk gadu, turklāt ne vienmēr tā var izrādīties sekmīga. Tomēr, ja runājam par pārtikas rūpniecības attīstības perspektīvām kopumā, tās nākotnes attīstību vairāk var kavēt sliktā demogrāfiskā situācija Latvijā, nevis ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar kaimiņvalstīm.
Pārtikas rūpniecībai salīdzinājumā ar citām apstrādes rūpniecības nozarēm ir salīdzinoši mazs eksporta īpatsvars attiecībā pret saražoto. Gan pirms, gan pēc attiecību pasliktināšanās ar Krieviju pārtikas rūpniecība eksportēja vien apmēram trešdaļu saražotā. Šā iemesla dēļ realizācijas faktors Krievijā nekādu vispārēju krīzi pārtikas industrijā nav izraisījis un diezin vai spēs izraisīt arī turpmāk. Tiesa, zivju apstrādei gan eksports, gan Krievijas tirgus bijuši nozīmīgākie iztikas avoti, un gadījumā, ja situācija saglabāsies tāda pati kā patlaban, uz nozares atdzimšanu veidolā, kāds tas bija pirms dažiem gadiem, diemžēl būs visai maz cerību.
Latvijas eksports
Kopējais eksports un eksports uz Krieviju (miljardos eiro)
