Piektdien ekonomikas ministrs tikās ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu Finanšu ministrijas (FM) rosinājumu celt PVN likmi tūrisma mītņu izmitināšanas pakalpojumiem no 12% uz 21%.
"Jāsaka, ka pēc šīm sarunām man ir diezgan skaidrs, ka šāda nodokļu likmes celšana būtu diezgan bīstama Latvijai. Mēs redzam, ka tūrisma nozare aug par apmēram 7% gadā. Tā strauji tuvojas viena miljarda [eiro] apjomam – tas ir gandrīz 800 miljonu eiro apgrozījums un mēs īsti nedrīkstētu riskēt ar šīs nozares izaugsmi," sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka tūrisma nozares pārstāvji secinājuši, ka PVN palielināšanas gadījumā, cenas izmitināšanas pakalpojumiem Latvijas tūrisma mītnēs augtu par 10%.
Ašeradens uzsvēra, ka tūrisma nozare ir jāskata reģionālā kontekstā un viņš uzsvēra, ka cenu pieaugums Latvijai radītu reģionālās konkurences zaudējumus, jo citās kaimiņvalstīs kā, piemēram, Lietuva un Igaunija PVN tūrisma mītņu izmitināšanas pakalpojumiem ir krietni zemāks.
Tāpat ministrs norādīja, ka citas valstis jau iepriekš ir mēģinājušas palielināt PVN likmi uz vispārējo nodokļu līmeni, tomēr tām nācies to pēc kāda laika atcelt, jo secināts, ka tas būtiski grauj valsts pozīcijas reģionālās konkurences vidē.
Ašeradens skaidroja, ka īstenojot PVN normas izmaiņas Latvija tūrisma nozarē zaudētu izaugsmi un tālāk tajā iestātos stagnācija. "Pēc īsa brīža mums būtu jāmeklē risinājumi kā nozari glābt," secināja ministrs.
Viņš sacīja, ka šodien ministrijai paredzēta diskusija ar FM pārstāvjiem darba grupas ietvaros, kurā Ašeradens plāno skaidrot, cik bīstama ir PVN likmes celšana tūrisma mītņu izmitināšanas pakalpojumiem un kādas sekas tas var radīt Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.
Kā aģentūrai BNS norādīja Ašeradens, ar FM ir nepieciešams diskutēt par piemērotāko risinājumu nozarei, kas būtu samērīgs ar reformas izvirzīto mērķi - ekonomiskās izaugsmes veicināšanu.
Viņš skaidroja, ka tikai dažās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lielbritānijā un Dānijā, ir pilnā PVN likme tūrisma mītņu izmitināšanas pakalpojumiem, kura tas izveidojuies vēsturiski. Tomēr citas valstis cenšas šo nodokļa normu saglabāt salīdzinoši zemu, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk tūristu. "Tūristi, ierodoties [valstī], patērē daudz dažādus citus produktus un tas rada daudz lielāku ietekmi uz kopējo ekonomiku," sacīja Ašeradens.
Ministrs uzsvēra, ka, runājot par PVN izmaiņām, katram centam ir izšķirīga nozīme, jo tas var tūristu plūsmu novirzīt uz Latvijai kaimiņos esošajām valstīm. "Es tomēr gribētu palīdzēt nozarei šajā cīņā nevis uzlikt tādu apgrūtinājumu, kura dēļ tā viennozīmīgi zaudētu," pauda Ašeradens.
Latvijas lauku tūrisma biedrība "Lauku ceļotājs" pārstāvji pauduši neapmierinātību ar FM iniciatīvu un norādījuši, ka rosinājums celt PVN likmi tūristu izmitināšanas pakalpojumiem padarītu lauku uzņēmējus nerentablus.
Lauku tūrisma uzņēmēji uzskata, ka idejas virzītājiem trūkst informācijas un izpratnes par situāciju laukos un lauku tūrisma uzņēmējdarbībā. Viņuprāt PVN likmes paaugstināšana lauku tūrisma sektoru un lauku ekonomiku ietekmēs negatīvi.
Kā aģentūrai BNS norādīja biedrības "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele, jebkura pieņemtā norma, kura skar nozari, attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā to, ka tie veido lielāko daļu lauku tūristu īpatsvara. "80% klientu ir Latvijas iedzīvotāji. Uz visiem attiecās izmaiņas un parasti nodokļu pieņēmēji ir tie, kas dzīvo Rīgā un redz tikai Rīgu (..). Šķiet, ka tie, kas ir laukos, nav tik svarīgi, jo šķiet, ka tie nedod nekādu pienesumu," skaidroja Ziemele.
Ziemele stāstīja, ka uzņēmēji jau iepriekš ir mēģinājuši pacelt tūrisma izmitināšanas pakalpojumu cenas pieaugošo izejvielu, algu un pakalpojumu izmaksu dēļ, tomēr tas pieprasījumu tikai samazināja. Turklāt lauku tūrisma uzņēmumiem cenas nākas pazemināt, lai piesaistītu lielākas tūristu plūsmas.