Viņš piebilst, ka firma ir ar simprocentīgu nacionālo kapitālu un trīs burti "KEA" nosaukumā nozīmē "kokmateriālu eksporta aģentūra".
Godīga attieksme pret darbiniekiem
"Palešu un koka izstrādājumu ražotājs "Marko KEA" pašlaik ir viens no lielākajiem darba devējiem Stopiņu novadā, atpaliekot vienīgi no Tuberkulozes un plaušu slimību centra. Kopumā uzņēmumā strādā 50 cilvēku. Pirms Ziemassvētkiem mums bija tāda kā darbinieku revīzija, un konstatējām, ka puse mūsu kadru uzņēmumā strādā jau vismaz desmit gadus, otra puse – ne mazāk par pieciem, bet kadru mainība ir pavisam nenozīmīga," stāsta Ģ. Torgans un piebilst, ka viņš pats "Marko KEA" strādā jau 13 gadus.
"Iemesls, kāpēc cilvēki turas pie šīs darbavietas, ir viens – cik vien tas iespējams, mēs strādājošos nodrošinām ar labiem darba apstākļiem. Savukārt grūtajos brīžos, kad bija krīze, kas skāra arī palešu ražotājus, paši saviem spēkiem tikām galā ar visām problēmām un nevienam no strādājošajiem parādā nepalikām," uzsver izpilddirektors.
Eksportē 85 procentus produkcijas
Sākotnēji uzņēmums, ko dibinājis uzņēmējs Māris Peilāns, nodarbojās ar kokmateriālu pirkšanu un pārdošanu gan Eiropas Savienības valstīs, gan ārpus tās robežām. Lielākais noieta tirgus bija Lielbritānija. Toreiz birojs esot atradies Rīgas centrā. 90. gadu beigās uzņēmums iegādājās padomju laika sakņu bāzi Stopiņu novada Līčos un izveidoja tur kokmateriālu pārkraušanas punktu. Drīz vien uzstādīta arī kokmateriālu kalte, tādējādi palielinot apstrādātās produkcijas pievienoto vērtību. Gadsimtu mijā tika iegādāta pirmā palešu ražošanas līnija. Ēkā, kur tagad atrodas mūsdienu laika garam atbilstošais "Marko KEA" birojs, savulaik bijis kāpostu skābēšanas cehs. Par to gan vairs liecina tikai nostāsti.
"Šobrīd "Marko KEA" ir viens no vadošajiem palešu ražošanas uzņēmumiem ar modernākajām ražošanas iekārtām Baltijas valstīs. Eiropas mērogiem esam vidēja lieluma ražotne. Lielākais šāda veida uzņēmums Beļģijā saražo 3,5 miljonus palešu gadā, savukārt mēs, gadā saražojot 1,2 miljonus palešu, aizņemam apmēram trīs procentus šī produkcijas veida tirgus visā Eiropā. Lielāko daļu saražotās produkcijas sūtām klientiem uz Beniluksa valstīm – Beļģiju un Nīderlandi, arī Vāciju un Dāniju. Neliela daļa tiek sūtīta uz eksotiskajām valstīm. Kopumā "Marko KEA" eksportē apmēram 85 procentus saražotās produkcijas, vietējā tirgū pārdodot tikai nelielu daudzumu palešu," skaidro Ģ. Torgans.
“Marko KEA” izpilddirektors Ģirts Torgans: Svarīgi, ka liela daļa mūsu darbinieku dzīvo tepat Līčos vai Stopiņu novadā.
Partneru uzticību pa telefonu iekarot nevar
Palešu ražošanai der faktiski visas Latvijā augošās koku sugas – alksnis, apse, skujkoki. Ir klienti, kuriem nav svarīgi, vai palete izgatavota no skuju vai lapu koka, viņam būtiski ir, lai koksne būtu balta un to nebojātu sēnīte.
Uz jautājumu, vai Līčos ražotās paletes tiek izgatavotas no vietējiem izejmateriāliem, Ģ. Torgans stāsta, ka "Marko KEA" ir divas, pašiem savas zāģētavas ‒ viena Madonas, otra Skrundas novadā –, taču tās nodrošina tikai ceturto daļu no tā, kas nepieciešams palešu ražošanas nodrošināšanai. Pārējie kokmateriāli esot jāiepērk citur Latvijā vai arī ārpus valsts robežām, tostarp ‒ no kara skartās Ukrainas.
"Marko KEA" ir meitasuzņēmums Lietuvas pilsētā Alītā, kur nelielos apjomos tiek ražotas arī paletes, taču pārsvarā šis uzņēmums atbalsta Stopiņu novada ražotni ar izejmateriāliem.
"Savulaik mums Latvijā bija kādi 200 sadarbības partneri, taču pēc krīzes zāģētavu skaits ir sarucis un palikusi vairs tikai kāda ceturtā daļa," stāsta Ģ. Torgans. "Savukārt ar lielāko daļu klientu mūs saista ilgstoša sadarbība. Konkurences ietekmē gan neliela daļa mainās, bet tāpēc jau uzņēmumā ir pārdošanas nodaļa, kas pastāvīgi strādā Eiropas valstīs. Attiecībā uz produkcijas pārdošanu mūsu uzņēmums vadās pēc principa "no durvīm līdz durvīm", un šajā tirgus segmentā faktiski neko nevar pārdot telefoniski," viņš atzīst, piebilstot, ka "Marko KEA" konkurētspēju Eiropas tirgū ļāvis palielināt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts, ļaujot īstenot vairākus veiksmīgus projektus.
Gan vienkāršas, gan ilgmūžīgas paletes
"Marko KEA" ražo 150 veidu paletes – gan standarta, gan nestandarta, gan vienreizlietojamās, gan tādas, kam jānodrošina vairāki cikli dažādu preču pārvadāšanā.
"Tas, kādas paletes izvēlēties, ir atkarīgs no patērētāja, kādu vietu viņš tām ir paredzējis savas firmas loģistikas sistēmā. Jo tālāk no ražotāja atrodas viņa preču noieta tirgus, jo mazāka iespējas, ka paletes atgriezīsies atpakaļ izejas punktā. Piemēram, neviens nesūtīs izlietotās paletes atpakaļ ražotājam uz Vāciju no Amerikas vai Āzijas. Tādos gadījumos paletes pēc klienta pieprasījuma parasti ir ļoti vienkāršas – faktiski no zaļa koka ‒, jo svarīgākais ir, lai tās izturētu noteiktu svaru, kas uz tām tiks likts, un klients varētu droši nogādāt savu preci līdz galamērķim nesabojātu. Taču ir gadījumi, kad uz mūsu ražotajām paletēm tiek liktas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību, un tad tām jābūt izgatavotām no žāvētiem un ēvelētiem kokmateriāliem.
Ir reizes, kad pēc pasūtītāja norādījuma mums paletēs jāiestrādā dažādi iegriezumi vai urbumi. Atsevišķos gadījumos pasūtītājs vēlas, lai palete būtu izgatavota no noteiktas koka sugas, un tad tās var maksāt līdz 50 eiro gabalā, bet pašas dārgākās maksājušas pat 86 eiro gabalā. Šādas paletes pēc vienas lietošanas reizes neviens, protams, ārā nemet, un tās parasti kalpo uzņēmuma iekšējās loģistikas sistēmā. Tāpēc mūsu produkcijas sortimentā ir arī ilgmūžīgas paletes, kas, piemēram, ir nevis sanaglotas, bet saskrūvētas. Faktiski, jau saņemot pasūtījumu, mēs saprotam, ka tas, ko mēs izgatavosim, būs kapitālieguldījums, kas savukārt nodrošinās pēc iespējas lielāku skaitu ražošanas ciklu," saka Ģ. Torgans.
Koka konstrukcijām ir nākotne
"Latvijā ir vairāki desmiti palešu ražotāju, bet uzņēmumus, kas ražo tik lielus apjomus kā "Marko KEA", var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Turklāt esam ieplānojuši spert nākamo soli attīstībā un ieguldīt naudu modernākās ražošanas iekārtās," atklāj Ģ. Torgans.
Līdztekus palešu ražošanai "Marko KEA" meitasuzņēmumā "IKTK" (Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās) Ozolniekos ir uzsākta lielizmēra liekti līmētu būvkonstrukciju ražošana, un šis uzņēmums pagaidām ir vienīgais Latvijā, kas spēj izgatavot līdz 32 metrus garas liektas būvkonstrukcijas. "Labs piemērs, kas aplūkojams dabā, ir gājēju tilts Tērvetē pāri šosejai. Mūsu ražotās būvdetaļas būs redzamas peldbaseinos un stadionos. Arī tepat Pierīgā, kad firma "Kokpārstrāde 98" būvēja jauno ražošanas cehu, tā izmantoja tieši "IKTK" koka konstrukcijas."
