Pētījumā secināts, ka īpaši liela atšķirība ir augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī liela atšķirība ir vidējā līmeņa vadītājiem. Piemēram, ja privātajā sektorā vidējā līmeņa vadītāji saņem 3298 eiro un 4142 eiro, valsts pārvaldē atalgojuma apmērs šai grupai ir 1616 eiro un 1952 eiro. Tikmēr augstākā līmeņa vadītāji privātajā sektorā saņem 6127 eiro un 6310 eiro, kamēr valsts pārvaldē - 2229 eiro un 2431 eiro.
Savukārt daudzi no valsts pārvaldē zemāk atalgotajiem amatiem ir pieprasītākie darba tirgū un augstāk atalgotie - tie ir informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri, pieredzējuši vadītāji, kā arī nozarei specifiski amati.
Pētījuma grupas vadītāja Anta Praņēviča vērš uzmanību, ka pētījumā ir saskatāma skaidra tendence - jo augstāka amata pozīcija, jo lielāka atalgojuma starpība privātajā un valsts sektorā. Savukārt zemais atalgojums rada risku labāko darbinieku aizplūšanai no valsts pārvaldes, tāpat var rasties grūtības atrast darbiniekus, lai aizpildītu vakances.
Lai gan alga nav vienīgais darbiniekus motivējošais faktors, šī ievērojamā atšķirība tomēr ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valsts pārvaldi pamet profesionāli cilvēki, atzīst Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Līdz ar to uz iestāžu vadītāju amatiem valsts pārvaldē konkurences nav.
Pētījuma datus paredzēts analizēt un izmantot, lai piedāvātu kompleksu risinājumu par valsts pārvaldes atalgojuma konkurētspējas celšanu tuvāko trīs gadu laikā. "Šobrīd algas visā valsts pārvaldē celt nav iespējams. To var darīt pakāpeniski un tikai uz iekšējās efektivitātes rēķina, bez papildu naudas no valsts budžeta," pauž Krieviņš.
Viņš prognozē, ka kļūstot produktīvākiem, nākotnē varētu virzīties uz to, lai valsts pārvaldē strādājošie saņemtu 80% no vidējā atalgojuma privātajā sektorā.