Viņš pastāstīja, ka ar modulāro dermatītu pārsvarā saslimst liellopi, un slimība izplatās ar dažādu asinssūcēju kukaiņu palīdzību. Līdz šim slimība bija raksturīga Āfrikai, bet kopš pērnā gada beigām tā caur Turciju ir nonākusi Grieķijā, un patlaban izplatās Bulgārijā, Serbijā, Albānijā, Kosovā, Bosnijā, draudot skart arī Ungāriju, Austriju un Rumāniju.
Pēc Baloža teiktā, modulārais dermatīts rada ļoti nopietnus draudus liellopu industrijai, jo, lai gan cilvēkiem vīruss nav kaitīgs, slimu dzīvnieku gaļu pārtikā neizmanto.
PVD ģenerāldirektors piebilda, ka pret modulāro dermatītu ir pieejama Dienvidāfrikā ražota vakcīna, taču pagaidām vakcinācija atpaliek no slimības izplatības ātruma. Uzsākot vakcināciju, jebkuras slimības zonā iekļauto valstu eksporta aktivitātes tiek apturētas un stājas spēkā dzīvnieku tirdzniecības ierobežojumi, jo neviens negrib riskēt pieņemt šādu gaļu vai pienu.
"Neviena valsts negrib uzņemties tos riskus, uzsākot preventīvo vakcināciju, jo arī veicot vakcināciju, nevar nodalīt vakcinētos dzīvniekus no slimajiem, vakcīna nav marķēta, līdz ar to seroloģiskā aina ir vienāda," sacīja Balodis.
Viņš piebilda, ka slimību var apārstēt, taču Eiropā slimības skartajās fermās izkauj visu ganāmpulku, lai gan citas valstis, piemēram, Izraēla izmanto vakcināciju un izkauj tikai slimos dzīvniekus. "Esam gan jau runājuši ar citu Eiropas valstu veterināro dienestu vadītājiem, ka stratēģija būtu jāmaina, tostarp Eiropas normatīvie akti, kas paredz izkaušanu," sacīja Balodis.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.