No trim elektrostacijām, kas uzceltas uz Daugavas, vecākā ir Ķeguma HES, kas sāka darboties 1939. gadā. Jaudīgākā ir Pļaviņu HES ar kopējo jaudu 884 MW. Rīgas HES Salaspils novadā pie Doles salas ir jaunākā, sāka strādāt 1974. gadā, un tās kopējā jauda ir 402 MW.
"Rīgas HES elektroenerģiju ražo seši hidroagregāti," paskaidro Rīgas HES vadītāja Irina Romanova. "Katrs hidroagregāts ir 14 metrus augsts un 850 tonnas smags. Tā apakšējā daļā uzstādīts darba rats, kas pēc izskata atgādina grandiozu ventilatoru, uz kura milzīgajām lāpstām no krātuves plūst ūdens. Darba rata diametrs ir deviņi metri, rotācijas ātrums ir 55,5 apgriezieni minūtē. Hidroagregāta darbu nodrošina hidraulikas sistēma ar milzīgu – 40 bārus lielu spiedienu."
Portāla Apriņķis.lv apmeklējuma laikā no sešiem hidroagregātiem darbojās trīs, par ko liecināja sarkanās gaismiņas elektrostacijas vadības pultī. Maksimālā ūdens caurplūde caur vienu hidroagregātu ir 600 kubikmetru sekundē. Divi agregāti atradās miera režīmā, bet vienā notika remonta darbi. Lai tos varētu veikt, šim agregātam bija nolaists milzīgs metāla aizvars, kas aiztur ūdeni.
Meistari pa kustīgām kāpnēm nolaidās pa 14 m augsto agregātu, lai veiktu vajadzīgos pārbaudes un remonta darbus. Pateicoties agregāta remontam, hidroelektrostacijas ārpusē varēja novērtēt iespaidīgo ūdens krituma augstumu – 34 metri. Varēja aplūkot arī milzīgās restes, kas ir zem ūdens un aiztur lielos priekšmetus, lai tie nenonāk līdz hidroagregātam un nebojā to. "Sešpadsmit gadu laikā, kopš strādāju hidroelektrostacijā, restēs parasti iesprūst baļķi, lieli krūmi, ir bijuši pat ledusskapji un televizori," atcerējās Rīgas HES vadītāja.
Katru vasaru Rīgas HES ūdenskrātuves līmenis tiek pazemināts par vienu metru, lai varētu apsekot elektrostacijas būves. Līdz šim tas notika vasaras vidū, bet, atbalstot Ikšķiles iedzīvotāju lūgumu ļaut viņiem izbaudīt peldsezonas labumus vietējās peldvietās, šogad tas būs vēlāk – no 1. augusta līdz 16. septembrim. Ūdens līmenis tiks pazemināts par 10 centimetriem stundā, lai zivis paspētu pielāgoties ūdens līmeņa kritumam un iepeldēt dziļāk.
Rīgas HES projektā bija arī zivju ceļš, bet tas netika izbūvēts. "Kāpēc, nezinu teikt," turpina Rīgas HES vadītāja. "Lai kompensētu zivju zudumus, vēsturiski tika izveidotas vairākas zivju audzētavas. A/s "Latvenergo" veic kompensāciju par zivju resursiem nodarīto kaitējumu Daugavā, pārskaitot gadā 607 000 latu Zinātniskajam institūtam "BIOR", kas līdzekļus administrē un veic aprēķinu kā attiecīgajām audzētavām tos izlietot. Latvenergo sadarbojas staciju režīmu uzturēšanā laikā, kad zivjaudzētavas darbinieki veic vaislas zivju nozveju."
Rīgas HES visvairāk enerģijas saražo palu laikā, kad Daugavā ir visaugstākais ūdens līmenis, un šis parasti ir brīdis, kad HES elektroenerģija tiek eksportēta un tirgota biržā. Rīgas HES elektroenerģijas izstrāde 2010. gadā bija 833GWh.
Uz jautājumu, vai mazie HES, kas sacelti uz citām Latvijas upēm, ir atspaids trim lielajām uz Daugavas uzceltajām elektrostacijām, Irina Romanova atbild, ka to kopējā jauda salīdzinājumā ar Daugavas HES ir maza un tās savu saražoto elektroenerģiju pārdod valstī noteiktā obligātā iepirkuma ietvaros.
"Salīdzinot ar citiem enerģijas ieguves veidiem, hidroelektrostacija ir ļoti ātri iedarbināma. Pēc signāla saņemšanas no galvenā AS "Augstsprieguma tīkls" Dispečeru centra, pietiek ar minūti, lai iedarbinātu hidroagregātu un augstsprieguma tīklā sāktu ieplūst elektroenerģija," paskaidroja Irina Romanova. "Šis enerģijas ieguves veids ir vislētākais, jo tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi."
