Te iedzīvojies "Brālis" – alus darītava, kas specializējas nefiltrētā alus ražošanā.
Pilnmēness nakts alus
Pirms 10 gadiem 15. jūnijā alus darītavā ielēja pirmo pudeli alus. Par godu gadskārtai šogad tapusi arī jauna alus šķirne – "Jubilejas", tomēr tas būs pieejams tikai vasaras mēnešos. "Šīs šķirnes darīšanā izmantots karamelizētais iesals un aromātiskie apiņi. Turklāt tas esot vārīts pilnmēness naktī, kas piešķirot savu maģiju, garšas īpašības skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bērziņš. Viņš nav pārliecināts, ka alu varēs turpināt tirgot pēc vasaras sezonas: "Vasarā patirgosim, pēc tam skatīsimies, kā cilvēkiem patīk."
Alus darītava piedāvā piecus dažādus alus – gaišo, tumšo, oriģinālo, vasaras un jubilejas. Lai iegūtu dažādas garšas nianses, alus darītavā variē ar proporcijām un temperatūru. "Mums ir četras apiņu šķirnes, divu veidu iesals. Tumšajam alum karamelizētais, gaišajam – parastais. Katrai alus rūpnīcai un alus šķirnei atšķiras proporcijas, un vārīšanas temperatūra, kādus apiņus liek klāt. Aromātiskie apiņi, protams, ir arī daudz dārgāki. "Bauskas" un "Cēsu" aliem liek klāt lētākos apiņus, jo viņi dzenas pēc apjoma. Aromatizētie apiņi dažreiz izmaksā pat 40 reizes vairāk," atklāj M. Bērziņš.
Komercdirektors Uldis Muižnieks norāda, ka lielās alus darītavas lieto fermentus, ar kuru palīdzību ātri izraudzē alkoholu un ātrāk panāk grādīgāku dzērienu. Mīts par stipro alu izveidojies pavisam aplams. "Ir darītavas, kuras izvāra, piemēram, 8 % alu un tad šķaida ar ūdeni. Bēdīgi, ka šādi tiek sabojāts priekšstats par stipro alu. Pēc būtības tam nav nekādas vainas, jo, ja pareizi gatavo, tad stiprākam alum vienkārši ir vairāk cukura, iesala. Ar fermentiem izdzīti grādi un pēc tam atšķaidīts alus ir pavisam kas cits. Tāds "Apinītis" un citi gāzēji radījuši priekšstatu par stipro alu," skaidro U. Muižnieks.
Jāņiem alus nepietiks
Graudus un iesalu "Brālis" iepērk no Lietuvas. "Latvijā audzē graudus, bet iesalnīcas mums nav," saka M. Bērziņš, bet uzsver, ka alus tomēr tiekot darīts no Latvijā audzētiem graudiem. "Šeit tos izaudzē, aizved uz Lietuvu, izkaltē, pēc tam ved atpakaļ. Skaidrs, ka atpakaļ nonāk tie paši mūsu graudi," spriež M. Bērziņš.
Viņš skaidro, ka uzņēmums nevar nodrošināties ar lielām rezervēm, jo vienkārši nav vietas, kur graudus uzglabāt. Tāpēc iepērk tik, cik uzreiz var pārstrādāt.
Tas, ka alus Jāņiem nepietiks, jau tagad ir skaidrs, spriež M. Bērziņš. "Brālis" ir neliela alus darītava, tāpēc ar tādiem lielajiem amata brāļiem kā "Aldaris" vai "Cēsu alus" apjoma ziņā konkurēt nespēj. Valdes priekšsēdētājs atklāj sistēmu – lielajās rūpnīcās alus cikls citkārt ir vien 14 dienas, līdz ar to ražošana rit raitāk, savukārt "Brāļa" alus cikls ir 21 diena.
Izpratis lielo un mazo uzņēmumu darbību, valdes priekšsēdētājs apgalvo, ka veikalā neizvēlas arī lielo uzņēmumu pārtiku. "Nekad nepērku neko no tā, ko ražo lielie koncerni, jo skaidrs – mazu cenu var panākt ar lētām izejvielām un ātru pārstrādi," saka M. Bērziņš.
Vasarā lūdz, ziemā nespēj dot
Atceroties alus darītavas pirmos gadus, M. Bērziņš atklāj, ka lielākā kļūda, kas sākumā pieļauta, – vēlme konkurēt ar lielajiem ražotājiem. "Domājām – būs maza alus darītava, būsim baigi lētie un baigi garšīgie. Nu tā nevar būt. Pirmie pieci gadi vispār bija šausmas. Gribot negribot mēs nevaram konkurēt ar cenu, ko piedāvā lielie. Tad no savām kļūdām mācījāmies un pārorientējāmies uz nefiltrēto alu. Par pēdējiem diviem, trim gadiem varam teikt, ka tie bijuši vislabākie," atklāj M. Bērziņš.
Komercdirektors nenoliedz, ka nākotnē gribētu uzņēmuma paplašināšanos, lai varētu apmierināt pieprasījumu vasarā. "Ir skumji, ka ziemā klientam dažreiz jālūdz ņemt alu, bet, kad nāk vasara un viņš lūdz, lai uz Jāņiem iedod vairāk, ir jāatsaka. Tajā pašā laikā negribam kā "Užavai", kad paplašinājās tik ļoti, ka mainījās arī alus garša," saka U. Muižnieks.
"Brālis" piedomājis arī par to, kā alus izskatās veikala plauktos. Tas nesaplūst kopā ar pārējām 0,5 l alus pudelēm, kas atšķiras vien ar etiķetēm. Lai gan "Pilnmēness" alus atrodams arī ierastajā izskatā, liela daļa produkcijas tiek pildīta 2 l stikla pudelēs ar osiņām. "0,5 l nefiltrētajam alum, mūsu skatījumā, nebija īstais tilpums. Sākām ar pieclitrīgajām plastmasas pudelēm un skatījāmies, ka to labi pērk. Bet plastmasa – tas tā mazliet degradējoši, un tad sākām meklēt stikla pudeles. Meklējām divus gadus, jo visi prasīja kosmiskas cenas, līdz atradām īstos. Stikla pudelēs alus arī labāk glabājas," paskaidro M. Bērziņš.
Pagaidām "Brālis" izlietotās pudeles atpakaļ otrreizējai lietošanai neņem tīri praktisku iemeslu dēļ – nav iekārtas, ar kuru palīdzību tās mazgāt. "Līdz nākamajai vasarai domājam to nokārtot. Vismaz divlitrīgās pudeles," cer M. Bērziņš.
Vīrietis pēc 30
"Brāļa" lojālais klients ir nobriedis vīrietis pēc 30, spriež uzņēmuma pārstāvji. "Pēc redzētajiem pircējiem, kas pie mums brauc, klienti ir visdažādākie pēc savas profesijas. Sākot ar elektriķiem, beidzot ar pārtikas ražotāja "Daugavas" komercdirektoru," par novēroto klientu loku pastāsta M. Bērziņš.
Lai gan tradicionāli Jāņos pie alus piekož sieru un kādu pīrādziņu, U. Muižnieks saka – vislabāk jau piederas kāds kārtīgs gaļas ēdiens. Uzņēmumā strādājošie novērojuši, ka sievietes biežāk un labprātāk dzer tumšo alu, vīrieši – gaišo. Paši uzņēmuma pārstāvji, vīrieši, gan apgalvo, ka dzerot abus – vadoties pēc garastāvokļa.
