"Bērzu" saimniekiem Jānim Strautniekam un Zanei Dreimanei kopš pērnā gada aprīļa izdevies realizēt vērienīgu projektu – ganāmpulks paplašināts no 100 līdz 300 govīm, uzbūvēta jauna ferma, palielinot piena ražošanas apjomus, taču samazinot ražošanas izmaksas.
Fermā ierīkotas guļvietas, apsildāmas dzirdnes un uz grīdas klāts betons, kas, atbilstoši fermas specifikai veidots saplaisājis. Lai atvieglotu saimnieku darbu, plānots ieviest mehanizētu divu robotu sistēmu, kas rūpēsies par govju slaukšanu un šajā procesā nebūs nepieciešama cilvēka klātbūtne. Govis šādā sistēmā tiek slauktas 24 stundas diennaktī. Process notiek vienmērīgi, un lopi paši veido plūsmu, kuru nodrošina dzinējs – barība. Govis fermā atradīsies četrās rindās un barības tām tiks nodrošināta nepārtraukti.
"Ja Eiropai būs labs garastāvoklis, šādu sistēma tiks ieviesta jau 2014. gadā," ar humoru bilst J. Strautnieks. Vienas robotu sistēmas izmaksas var sasniegt pat 100 tūkstošus latu. Fermā nepieciešami divi roboti. Paplašinoties izbūvēta arī lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve. "Augustā mums ir paredzēts ekspluatācijā nodot biogāzes krātuvi, kas ražos 0,5 megavatu jaudīgu elektrību. Mēslu krātuve dos nepieciešamo siltumu," tuvākos nākotnes plānus atklāj saimnieki. Ja jaunizveidotais elektrības ģenerators darbosies pilnvērtīgi, plānots, ka to savā īpašumā iegādāsies a/s "Latvenergo". "Elektrība pietiks gan mūsu saimniecībā, gan citu iedzīvotāju vajadzībām."
Z. Dreimane atklāj, ka laikā, kad daudzi izvēlas likvidēt ganāmpulkus un pamest Latviju, drosmes turpināt tomēr pietiek. "Arī mēs vienbrīd 2007. gadā, kad sākās krīze, domājām mest mieru un aizbraukt. Bet ko tad darīt svešā zemē – strādāt pie citiem? Labāk darboties pašam. Ja neko nedari, nekā arī nav," pārliecināta ir saimniece un atzīst, ka arī dzīve pilsētā nav vilinoša. "Te paši esam saimnieki arī paši sev."
Sieviete gan atzīst, ka vieglāk pašlaik ir izdzīvot lielajiem saimniekiem, jo nepieciešams iegādāties gan savu tehniku un būt neatkarīgiem. J. Strautnieks stāsta, ka paplašināšanās notikusi Eiropas Savienības struktūrfonda projekta ietvaros, taču ieguldījumi bijuši lieli. "Kopējās izmaksas bija teju 400 tūkstoši latu. Mums bija jānodrošina 60% līdzfinansējums un jāsamaksā PVN visai summai." Tomēr J. Strautnieks nepiekrīt, ka valsts atbalsts lopkopībai ir niecīgs. "Varbūt tiešo maksājumu un strukturālo fondu atbalsts salīdzinājumā ar citām valstīm ir mazāks, bet, salīdzinot ar valsts budžetu, lopkopībai atbalsts no valsts budžeta ir jūtams."
Fermas atklāšanas pasākumā, 20. maijā, saimniekiem par lielu pārsteigumu bija pulcējušies plašs sveicēju pulks. Viesu vidū bija Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Piena Ceļš" pārstāvji un valdes priekšsēdētaja Ilze Aizsilniece, būvfirmas "Redmars" valdes priekšsēdētājs Aldis Abrickis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs un citi. A. Lielmežs, priecīgs atzina, ka pirms kāda laika bija grūti noticēt, ka tik tālā novada nostūrī var attīstīt tik varenu saimniecību.
