18.06.2012 13:00

Attīstītāko pašvaldību topa augšgalā – Pierīgas novadi

Autors  Līga Greiškane
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Aprīlī Garkalnes novadā viesojās un tā attīstību novērtēja Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāte Elizabete Kēstingere no Austrijas. Aprīlī Garkalnes novadā viesojās un tā attīstību novērtēja Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāte Elizabete Kēstingere no Austrijas. Krišjānis Grantiņš

Pērn vislabāk attīstīto pašvaldību topā pirmajās desmit vietās ierindojas Pierīgas novadi, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotais Teritorijas attīstības līmeņa indekss.

Visattīstītākā pašvaldība pagājušajā gadā bija Garkalnes novads, kam seko Mārupes, Ādažu, Stopiņu un Babītes pašvaldības. Visi pirmā desmitnieka novadi ir no Pierīgas, savukārt no desmit visvājāk attīstītajām pašvaldībām deviņas ir no Latgales. Vienīgā šajā desmitniekā ārpus Latgales ir Vaiņodes pašvaldība, kas no 110 novadiem ir 106. vietā.

Teritorijas attīstības indeksu veido katru gadu, un tas raksturo konkrētās pašvaldības vai reģiona sociāli ekonomiskās perspektīvas. Šo indeksu izmanto Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanā – jo zemāks teritorijas attīstības indekss, jo augstāks valsts budžeta dotācijas un zemāks pašvaldību līdzfinansējuma īpatsvars. Tāpat šis rādītājs tiek izmantots, lai noteiktu atbalstāmos projektus (lielāka iespēja tikt pie naudas ir projektiem no mazāk attīstītajām pašvaldībām) un lai noteiktu īpaši atbalstāmās pašvaldības un reģionus.

Aprēķinos tiek ņemta vērā nodokļu iekasēšana, iedzīvotāju skaita dinamika, nodarbinātības rādītāji, iekšzemes kopprodukts, investīciju apmērs un citi faktori. Valdība jau maija beigās apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Latgales rīcības plānu 2012.–2013. gadam. Kopumā plānā šim periodam ietverti nepilni 82 miljoni latu lieli līdzekļi, tostarp papildus piesaistāms ES fondu finansējums 54,71 miljona latu apmērā kā virssaistības un valsts budžeta finansējums 5,73 miljonu latu apmērā, kā arī 388 tūkstoši latu norvēģu finanšu instrumenta ietvaros, vēsta portāls "Kasjauns.lv".