Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam "Apriņķis.lv" pavēstīja biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dīns Cielavs, zemo iepirkuma cenu un pārprodukcijas dēļ piena tirgū arvien vairāk uzņēmumu, kas šobrīd ir sagatavojuši projektus piena lopkopībā, sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas un stabilāks tirgus.

Viņš norādīja, ka, pēc Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas, pēdējo divu gadu laikā, zīdītājgovju skaits strauji palielinājies no 29 tūkstošiem 2014. gadā uz 38,8 tūkstošiem 2016. gadā. Pēc viņa teiktā, dati uzrādot patiešām lielu pieaugumu, ja reiz zīdītājgovju skaits ir audzis par 34 procentiem.

"Šī tendence liecina, ka gaļas ražošanas nozare ir ar perspektīvu. Un tas savukārt piena nozarei ir signāls, ka agri vai vēlu liels skaits saimniecību pāries un jau tagad pāriet uz gaļas sektoru, kurā ir lielāka pievienotā vērtība, jo prasa mazākus resursus, kas saistīti, piemēram, ar darbaspēka izmaksām," teic D. Cielavs.

Arī Pierīgā ir saimnieki, kas no piena nozares ir pārorientējušies uz gaļas ražošanu. Mālpils novada "Jaunceplīšu" saimnieks D. Ziters ar lopkopību nodarbojas jau 12 gadus. Sākotnēji viņš savā saimniecībā nodarbojās ar piena ražošanu, taču tagad jau pāris gadus audzē gaļas lielopus.

LTV raidījumam "Panorāma" D. Ziters stāsta, ka pirms pāris gadiem viņš plānoja paplašināt piena lopkopību, ieguldot naudu ganāmpulka un novietņu attīstībā. Taču, kad saimniecība bija palielināta līdz 75 govīm, pienāca 2008. gada piena cenu krīze un nācās domāt par izdzīvošanu.

"Jau tajā laikā noskanēja, ka par diezgan labām cenām uz eksportu var nodot jaunlopus. Tad mēs, lai nesamazinātu ganāmpulku, piena govīm sākām likt virsū gaļas krustojuma materiālu un sāka dzimt pirmie gaļas krustojuma jaunlopi. Izaudzējot un realizējot, vērtējot ienākumus, kas nāk no piena un kādi ienākumi nāk no gaļas, ļoti strauji sākām pievērst uzmanību gaļas ražošanas attīstībai," teica D. Zīverts.

"Jaunceplīšu" saimnieks stāsta, ka pēdējos gados situācija gaļas tirgū bijusi stabila. Pāriet uz gaļas lopkopību nav bijis grūti, un tam noderējušas slaucamās govis, kuras krustotas ar Šarolī šķirnes buļļiem.

"Tas jau ir gaļas krustojums. Piena govij pirmais krustojums. Kad sēklos to pašu, tad tas pēc gadiem jau būs tīršķirne. Taču šobrīd arī tirgū par krustojumiem labi maksā, tāpēc man nav mērķa pāriet uz tīršķirnes gaļas audzēšanu," stāsta vīrietis.

Tagad "Jaunceplīšu" galvenā noieta prece ir sešus līdz astoņus mēnešus veci gaļas teļi, kuru cena izsolēs svārstās no 700 līdz 900 eiro. Šo gadu saimniecība plāno noslēgt ar aptuveni 10 000 eiro peļņu. Nauda tiks ieguldīta attīstībā, palielinot ganāmpulku līdz 200 ražojošajām govīm, kas gadā spēs dot teju tikpat daudz teļu.

Zemnieks ir pārliecināts – pat ja tuvākajos gados lauksaimnieki arvien straujāk izvērsīs gaļas lopu audzēšanu, vietas tirgū pietiks visiem, jo atšķirībā no Rietumeiropā ražotās gaļas Baltijā audzētā tiek vērtēta augstāk. Tomēr, vismaz pēc Mālpils saimnieka stāstītā, lai šādi no bankrotiem paglābtu citus piena lopkopjus, bez valsts palīdzības neiztikt.

"Kaut kādus ārkārtas atbalstus vajag piešķirt. Tad zemniekiem jāpieņem lēmums – palikt nozarē vai ne. Situācija katrā saimniecībā atšķiras. Ja ir ņemti kredīti, tad nevar vienkārši likvidēt saimniecību, jo kredītsaistības ir uzliktas divi un pieci gadi. Pārejas periodu vajag, lai valsts dotu līdzekļus, un tad pašiem zemniekiem jāsaprot - turpināt saimniecību vai ne," stāsta saimnieks.