Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja gan ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkstošiem hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), gan ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums. Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē.
Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos. Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30 % no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un iegūti 35,3 % no visas Latvijas graudu kopražas. Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 centnerus, Vidzemē – 39,5 centnerus, Latgalē – 37,0 centnerus. Saimniecībās ar graudaugu sējumiem virs 150 hektāriem (60 % no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība sasniedza 51,8 centnerus, un šajās platībās iegūti 70 % no visas graudu kopražas.
Ievērojami pieaudzis Latvijā audzēto graudu iepirkums – 2015. gadā bija iepirkti 2564,8 tūkstoši tonnu (par 617,5 tūkstošiem tonnu jeb 31,7 % vairāk nekā 2014. gadā), kas arī ir lielākais iepirktais apjoms Latvijas vēsturē. Savukārt graudu vidējā iepirkuma cena 2015. gadā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā (143,43 eiro par tonnu).
Salīdzinājumā ar 2014. gadu ievērojami pieaudzis arī graudu eksports. 2015. gadā eksportēti 1792 tūkstoši tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 tūkstošiem tonnu jeb 30,2 % vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 45 tūkstošiem tonnu jeb 68,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā 2014. gadā, arī 2015. gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.
CSP provizoriskie dati liecina, ka 2015. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rapša sējumu platības samazinājās par 11,1 tūkstoti hektāru jeb 11,1 %, savukārt kopējā rapša sēklu raža pieauga par 107,2 tūkstošiem tonnu jeb 57,8 %.
Pērn 2,7 reizes pieaugušas pākšaugu kopējās platības, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības – par 17,5 tūkstošiem hektāru jeb 3,1 reizi. Kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %. Pērn izaudzēja 194,9 tūkstošus tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkstošiem tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.